Maak 6 - WƖA TENIŊNazarɛt nɩaa vɩa Yesu Mat. 13.53-58 ; Luuk 4.16-30 1 Ŋɩɩ nɛ Yesu lɩɩ nɩmɛ a mʋ ʋ jaŋ Nazarɛt. Ʋ harɩ-tooroo ma to mʋ. 2 Chɛ-wiesii-la chɛɛŋ ʋ mʋ jʋʋ Wɩɩchʋɔlɛ dɩa a dɩdagɛ nɩaa. Ba sɩ nɩa, ba jesiŋ kala hirigi a bʋl, “Ɛɛ nɛ ʋ ŋaa a jɩŋ wɩaa deemba? Kʋbɛɛ nɛ pʋ wʋjɩmɩŋ deeŋ? Ɛɛ nɛ ʋ wuo ŋɩŋaa wʋmagɩlaa deemba? 3 Kapɩnta-la dee ŋɩɩ? Mɛɛrɩ nanʋala dee? Jeems arɩ Josɛf arɩ Judas arɩ Saamɔŋ naambie dee? Ʋ dɩhaalaa na dee bɩ la tʋɔŋ hɛ ŋ-laa?” Ŋɩɩ nɛ ba vɩaʋ. 4 Yesu bʋla pɩba, “Wɩa wʋlaabʋllʋ nɛ mʋ lee-kala, ba yie zizilu nɛ, aŋ ka ʋ jaŋ nɩaa arɩ ʋ dɩa nɩaa sɩɩŋ bɩ ʋ ka su.” 5 A tɩŋ ba sɩ́ bɩ Wɩa laa dii, ʋ bɩ wʋmagɩl kala wuo ŋaa lee-la, ʋ ta joŋ ʋ nɩsɩŋ nɛ daŋ nyanyal tɩŋŋaa baŋmɛnɛ lɛ a vaarɛba. 6 Ʋ kperi Yesu arɩ ba sɩ bɩ ʋ laa dii. Ŋɩɩ nɛ ʋ sii a mʋ gɔllɛ tasɩŋ a dɩdagɛ nɩaa. Yesu tɩŋ ʋ harɩ-tooroo fii arɩ balɩa Mat. 10.5-15 ; Luuk 9.1-6 7 Ʋ yɩrɛ ʋ harɩ-tooroo fii arɩ balɩa a hilimi a tɩmba balɩa balɩa a pɩba doluŋ dɩ ba wuo jɩŋ-bɔŋŋɔɔ. Ŋɩɩ nɛ ʋ bʋla pɩba, 8 “Má sɩ́ kʋŋkala kaa pɛ vɛŋ wombii-la, see ma dantɩgɩsɩŋ dʋndʋŋa. Má sɩ́ kʋdiilee kaa mʋ. Má sɩ́ sʋllɩ-gbaŋa ma koru. Má sɩ́ moribiee ma koru. 9 Ama má hɛ nɛntɛŋŋɛɛ, a laalɛ gɛrɩ-bala-bala, aŋ sɩ́ gɛrʋ dɔŋ koro pɛ. 10 Dɩ ma nɛ mʋ jʋʋ taŋ kala, dɩa-la nɩaa sɩ laama, má hɛ dɩa-la lɛ halɩɩ dɩ bʋa-la lɛ ma sɩ jaŋ lɩɩ taŋ-la lɛ yi. 11 Dɩ ma nɛ mʋ taŋ kala, dɩ taŋ-la nɩaa nɛ bɩ ma laa koo a bɩ ma wɩalɩŋ jegile nɩɩ, má kiele mʋ. Dɩ ma nɛ lɩa, má kpesi ma naasɩŋ hagɩla ta. Ba jaŋ jɩŋ arɩ ba ŋaa wɩɩ nɛ a cheima.” 12 Ŋɩɩ nɛ ba lɩɩ mʋ bʋl Wɩa wɩaa pɩ nɩaa dɩ ba bɩrɩma lɩɩ ba wʋbɔŋŋɔɔ lɛ. 13 Ba kiri jɩŋ-bɔŋŋɔɔ ma a yʋgɛ nɩaa lɛ, aŋ joŋ nʋʋŋ ma a tɩsɛ nyanyal tɩŋŋaa yʋgɛ ba duori. Ba keri Jɔɔŋ Wɩa lɩɩ-fooru-la nyuŋ Mat. 14.1-12 ; Luuk 9.7-9 14 Ŋɩɩ nɛ Yesu yɩrɩŋ teeli lee na-kala. Kuoro Hɛrɔd ma nɩɩ ʋ wɩaa. Nɩaa dɔnsʋŋ sɩ, “Ʋ nɛ ŋaa Jɔɔŋ, Wɩa lɩɩ-fooru-la. Wɩa chɩsʋ sʋʋŋ lɛ nɛ. Ŋɩɩ nɛ tɩɩ ʋ kɛŋ doluŋ a ŋɩŋaa wʋmagɩlaa deemba.” 15 Ka dɔnsʋŋ ma sɩ, “Ʋ naga Ɩlaaja nɛ.” Dɔnsʋŋ ma sɩ, “Ʋ ŋaa Wɩa wʋlaabʋllʋ nɛ a nagɛ faafaa Wɩa wʋlaabʋlla-la dɔŋɔ.” 16 Kuoro Hɛrɔd sɩ nɩɩ ʋ wɩaa ʋ bʋl, “Jɔɔŋ nɛ ŋɩɩ. Ʋ nyuŋ nɛ mɩ ŋaa ba keri ŋɩɩ. Ʋ nɛ sii sʋʋŋ lɛ ŋɩɩ.” 17 Hɛrɔd tɩtɩa nɛ fa leŋe ba kɛŋ Jɔɔŋ tɔ dɩa. Ʋ ŋaa ŋɩɩ a tɩŋ ʋ sɩ laa ʋ naambie Fɩlɩp haala Hɛrɔdɩas jaa nɛ Jɔɔŋ bʋl ŋɩɩ bɩ wombiiŋ ŋaa. 18 Jɔɔŋ fa bʋla pɩ Hɛrɔd, “Ʋ bɩ wombiiŋ ŋaa dɩ ŋ laa ŋ naambie haala jaa.” 19 Ʋ sɩ bʋl ŋɩɩ Hɛrɔdɩas kɛŋ ʋ tʋɔŋ a chɩchɛ wombiiŋ dɩ ʋ kpʋ Jɔɔŋ. Ama ʋ bɩ wombiiŋ na, 20 bɛɛ wɩaa Hɛrɔd faa fá Jɔɔŋ nɛ a ŋaa ba pɔʋ woruŋ. Ʋ jɩma dɩ Jɔɔŋ fa ŋaa tʋɔpʋl tɩɩna nɛ a bɩ wʋcheeli kala kɛnɛ. Wɩalɩŋ kala Jɔɔŋ fa sɩɩ bʋl kperu nɛ, arɩ ŋɩɩ kala ʋ ha cho dɩ ʋ jegile nɩɩba. 21 Kuoro Hɛrɔd chɛ-lʋlʋŋ tapʋlʋŋ bɩra yi. Bʋa-la lɛ nɛ Hɛrɔdɩas na wombiiŋ dɩ ʋ kpʋ Jɔɔŋ. Hɛrɔd ŋaa kʋdiilee yʋgɛ a kɛŋ ʋ tɩntɩnnɩ-hɩasɩŋ arɩ ʋ laalɩyuoro-hɩasɩŋ arɩ Galilii nɩbalaa kala, ba kala kɔ a hɔnɔ didii kɩaa. 22 Ba hɔnɔ dɩ Hɛrɔdɩas tolo nɛ kʋ jʋʋ ŋɩɩ a gʋgʋa. Hɛrɔd arɩ nɩalɩŋ kala tʋɔŋ tɔrɛ ʋ nyuŋ. Ŋɩɩ nɛ Hɛrɔd bʋla pʋ, “Kʋ-la na-kala ŋ sɩɩ chɛ, pɩɛsɛmɛ mɩ jaŋ pɩŋ.” 23 Ʋ paala ŋmɩɛsɛ nɛ a bʋl, “Kʋ-la na-kala ŋ sɩɩ chɛ, pɩɛsɛmɛ, mɩ jaŋ pɩŋ. Dɩ ŋ nɩɩ chɛ mɩ tinteeŋ kpaa magɛ dɔŋɔ ma, mɩ jaŋ pɩŋ.” 24 Hantolibie-la lɩɩ a pɩɛsɛ ʋ naaŋ, “Mɩ bʋl bɛɛ kʋŋ nɛ mɩɩ chɛ?” Ŋɩɩ nɛ Hɛrɔdɩas sɩ, “Bʋla pʋ arɩ ŋŋ chɛ Jɔɔŋ Wɩa lɩɩ-fooru-la nyuŋ nɛ.” 25 Tolo-la mɩɩrɛ lɩma lɩma a mʋ kuoro teeŋ a bʋla pʋ, “Mɩɩ chɛ dɩ ŋ keri Jɔɔŋ Wɩa lɩɩ-fooru-la nyuŋ nɛ a hɛ pɩrata lɛ kʋ pɩmɛ lɛɛlɛ.” 26 Kuoro sɩ nɩɩ wɩɩ-la, ʋ tʋɔŋ kala chei. Ama ʋ sɩ ŋmɩɛsa ŋɩɩ, nɩalɩŋ kala nɩɩ, ʋ bɩra bɩ ʋ niiŋ wuo bɩrɩmɛ. 27 Ŋɩɩ nɛ ʋ tɩŋ laalɩyuoro-la sɩɩ pɔʋ dɔŋɔ dɩ ʋ mʋ keri Jɔɔŋ nyuŋ kaa kɔ. Laalɩyuoru-la mʋ lee-la ba sɩ kɛŋ Jɔɔŋ mʋ tɔ a keri ʋ nyuŋ 28 a hɛ pɩrata lɛ a kaa kʋ pɩ tolo-la. Ʋ laa a kaa mʋ pɩ ʋ naaŋ. 29 Jɔɔŋ harɩ-tooro-la sɩ nɩɩ wɩɩ-la, ba sii kɔ a laa ʋ kʋsʋʋŋ a kaa mʋ hugi. Yesu pɩ nɩaa bʋɩ banɔŋ kʋdiilee Mat. 14.13-21 ; Luuk 9.10-17 ; Jɔɔŋ 6.1-14 30 Yesu harɩ-tooroo mɩɩra kɔ Yesu teeŋ a bʋl wɩalɩŋ kala ba sɩ ŋaa arɩ wɩalɩŋ kala ba sɩ daga a pʋ. 31 Nɩaa fa yʋga nɛ, dɔnsʋŋ lɩlɩɩ, ka dɔnsʋŋ ma kʋ jʋjʋʋ. Yesu arɩ ʋ harɩ-tooroo paala bɩ chɩnɩŋ na dɩ ba dii kɩaa. Ŋɩɩ nɛ ʋ bʋla pɩba, “Má leŋ dɩ la mʋ lee-la nɩaa sɩ tuo dɩ ma wiesi mʋa.” 32 Ŋɩɩ nɛ ba sii jʋʋ lɩɩŋ daboro a mʋ lee-la nɩaa sɩ tuo. 33 Ama nɩaa yʋgɛ a naba a wuo jɩŋ dɩ ba nɛ. Nɩaa lɩɩ tasɩŋ yʋgɛ a fá mʋ lee-la Yesu fa sɩɩ mʋ a laa sɩpaaŋ yi nɩmɛ. 34 Yesu sɩ kʋ lɩɩ lɩɩŋ daboro-la lɛ, ʋ na nɩ-daŋ dɩ ba hɔnɔ nenige kala kɛnʋ. Nɩalɩŋ fa nagɛ piesee sɩ bɩ dɩdaara kɛnɛ nɛ. Ŋɩɩ nɛ ʋ sii a dagɛba wɩaa yʋgɛ. 35 Dɩdaanɩŋ kʋ yi, ʋ harɩ-tooroo kɔ ʋ teeŋ a bʋla pʋ, “Leriŋ deeŋ ŋaa gɩrɩŋ nɛ, ka wɩa fɩɛla ŋ-la. 36 Ta nɩalɩŋ dɩ ba mʋ tasɩŋ arɩ bagɩsɩŋ sɩ kpagɛ daha a mʋ yɔɔ kʋdiilee a dii.” 37 Yesu bʋl, “Má chɛ kʋdiilee pɩba dɩ ba dii.” Ba pɩɛsʋ, “Ŋŋ chɛ dɩ la kɛŋ siidi bʋɩ balɩa a kaa mʋ yɔɔ kʋdiilee a kaa kʋ pɩba dɩ ba dii?” 38 Ʋ pɩɛsɛba, “Boroboro baŋmɛɛ nɛ ma kɛŋ? Má mʋ na.” Ba mʋ aŋ mɩɩra kʋ bʋl, “Banɔŋ nɛ arɩ chenfilee balɩa.” 39 Ŋɩɩ nɛ Yesu bʋl dɩ ba leŋ dɩ nɩalɩŋ kala gulimo hɔŋ hɔŋ bugoo ya-fɩɛlɩŋ nyuŋ. 40 Ŋɩɩ nɛ nɩalɩŋ gulimo hɔŋ hɔŋ bugoo, dɔnsʋŋ hɔŋ zɔlɔ zɔlɔ, dɔnsʋŋ ma mahɩŋ balɩa arɩ fii fii. 41 Ŋɩɩ nɛ ʋ joŋ boroboro-la banɔŋ arɩ chenfilee balɩa-la a wʋla beŋ wɩa-nyuŋ aŋ lɔllɛ Wɩa aŋ kaa chɔgɛ a pɩ ʋ harɩ-tooroo. Ba laa a kaa mʋ kpaa nɩalɩŋ. Ʋ joŋ chenfilee balɩa-la ma a kaa kpaa ba kala, ba dii. 42 Ba kala dii a vɔgɛ, 43 ka ʋ harɩ-tooroo paa boroboroba-la arɩ chenfile-la kʋkaanaa a su sinsiŋ fii arɩ balɩa. 44 Nɩalɩŋ sɩ dii kɩalɩŋ, ba tʋɔŋ baalaa fa ŋaa bʋɩ banɔŋ nɛ. Yesu vɛŋ lɩɩŋ nyuŋ Mat. 14.22-33 ; Jɔɔŋ 6.15-21 45 Ŋɩɩ nɛ Yesu guu leŋ ʋ harɩ-tooroo mʋ jʋʋ lɩɩŋ daboro a laa sɩpaaŋ duoro chol mʋga cholo a mʋ Bɛtɩsaada. Ka ʋ ta nɩ-daŋ-la ba viiri. 46 Ʋ sɩ ta nɩalɩŋ, ʋ mʋ jɩl peel kʋbala nyuŋ dɩ ʋ chʋɔlɛ Wɩa. 47 Wɩa tuu jʋʋ dɩ lɩɩŋ daboro-la ha hɛ lɩɩŋ tʋtʋɔbaanɩŋ, aŋ ka ʋ dʋndʋŋa ha hɛ lɩɩŋ niiŋ. 48 Ŋɩɩ nɛ Yesu bee na dɩ peliŋ ka lu a pɔ dɩ lɩɩŋ daboro-la sɩ́ mʋ. Ʋ harɩ-tooroo duori duori lɩɩŋ daboro-la lɔl. Sɩɩpʋʋraa ʋ sii a vɛŋ lɩɩŋ nyuŋ a mʋmʋ a kʋ kpagɛba a chɩchɛ dɩ ʋ kieliba bal. 49 Ba sɩ naʋ dɩ ʋʋ vɛŋ lɩɩŋ nyuŋ, ba bɩɩna dɩ nɩdɩma nɛ, fawʋllʋŋ kɛmba, ba ŋmoo niiŋ, 50 bɛɛ wɩaa ba kala fa naʋ fawʋllʋŋ kɛmba nɛ. Ŋɩɩ nɛ ʋ guu bʋla pɩba, “Má nyɩrɛ bɔyɛ. Mɩ-na nɛ. Má sɩ́ leŋe dɩ fawʋllʋŋ kɛmma.” 51 Ŋɩɩ nɛ ʋ kʋ jʋʋ ba teeŋ lɩɩŋ daboro-la lɛ. Pel-la kɛrɛ. Ʋ ŋaaba wʋkpuŋkpere. 52 Ba fa na Yesu kɛŋ boroboro banɔŋ a kpaa nɩaa bʋɩ banɔŋ nɛ, ka ba ha bɩ ʋ wɩɩ-la bʋbʋɔŋ jɩŋ. Ba sɩaa ha bɩ suro. Yesu vaarɛ nyanyal tɩŋŋaa Gɛnɛzarɛt lɛ Mat. 14.34-36 53 Ŋɩɩ nɛ ba chol a kʋ yi taŋ kʋbala baa yɩrɛ Gɛnɛzarɛt a lɩɩ lɩɩŋ daboro-la lɛ aŋ kaa vɔɔ lɩɩŋ niiŋ. 54 Ba sɩ lɩɩ lɩɩŋ daboro-la lɛ, nɩaa na Yesu a jɩŋ arɩ ʋ nɛ. 55 Ba mʋ dʋʋrɛ ba tinteeŋ kala a paa nyanyal tɩŋŋaa arɩ ba bɔsʋnʋŋ a kaa mʋ lee-na kala ba sɩ nɩa dɩ Yesu hɛ. 56 Lee-na kala Yesu sɩ mʋa, tabalaa koo tabiisiŋ koo bagɩsɩŋ lɛ, nɩaa yie paa ba nyanyal tɩŋŋaa kaa jʋʋ yɔɔsʋŋ tʋɔŋ a sʋlʋ dɩ ʋ leŋ ba digi ʋ gɛrɩŋ niipiniŋ lɛ. Dɩ ba nɛ dige, ba yie duori nɛ. |
©Ghana Institute of Linguistics Literacy and Bible Translation 1984, 2014
Wycliffe Bible Translators, Inc.