Maak 5 - WƖA TENIŊYesu vaarɛ baal-la jɩŋ-bɔmʋŋ sɩ kɛnɛ Mat. 8.28-34 ; Luuk 8.26-39 1 Ŋɩɩ nɛ ba sii chol mʋga cholo a kʋ yi Gɛrasɩŋ tɩŋŋaa tinteeŋ a lɩɩ lɩɩŋ daboro lɛ. 2 Ba lɩa dɩ ba chɩŋ, dɩ baal nɛ ŋɩɩ, jɩŋ-bɔmʋŋ kɛnʋ. 3 Baala deeŋ fa hɛ vaamaa tʋɔŋ nɛ, nʋʋkala bɩ ʋ wuo kaa vɔɔ, ŋ paala bɩ chɔrʋmɔɔ ma wuo kaa vɔbʋ bibil. 4 Ba fa yie kɛŋ chɔrʋmɔɔ vɔɔ ʋ nɩsaa arɩ naasɩŋ ʋ kaa kɛrɛ. Ba yie kɛnʋ hɛ kuruŋ ma, ʋ ta kuru-la yɛrɛ. Nʋʋkala bɩ doluŋ kɛnɛ dɩ ʋ wuo kɛnʋ bil. 5 Wɩɩhɛyɛ arɩ tɩtaŋɩŋ kala ʋ yie hɛ vaamaa tʋɔŋ arɩ dundolluŋ nyuŋ a dʋdʋʋrɛ. Ʋ yie dʋʋrɛ vaama-la tʋɔŋ a ŋmuŋmoo niiŋ a kɛŋ tabɩaa pɩpaasɛ ʋ tɩtɩa. 6 Ʋ sɩ na Yesu dɩ ʋ hɛ dɩ-bolii, ʋ fá mʋ kpirimi ʋ sɩpaaŋ, 7 aŋ faasa ŋaa goŋ a bʋl, “Yesu, Wɩa sɩ kɩɩ kʋŋkala Bie, bɛɛ nɛ ŋ chɛ dɩ ŋ ŋaa mɩ lɛ? Mɩ joŋ Wɩa chʋŋʋŋ, sɩ́ mɩ dɔgɩsʋ.” 8 Baal-la bʋl ŋɩɩ bɛɛ wɩaa Yesu fa bʋla pɩ jɩŋ-bɔŋ-la, “Lɩɩ baal-la lɛ.” 9 Ŋɩɩ nɛ Yesu pɩɛsʋ, “Ŋ yɩrɩŋ nɛ bɛɛ?” Ʋ bʋl, “Mɩ yɩrɩŋ nɛ kʋkɛnɛɛ, bɛɛ wɩaa la yʋga nɛ.” 10 Ŋɩɩ nɛ jɩŋ-bɔŋ-la sʋlʋ kɩŋkɛŋ a bʋl dɩ ʋ sɩ́ leŋe dɩ ba lɩɩ tintee-la lɛ. 11 Dɩ toonuŋ ma hɛ lee-la a yʋgɛ a didii kɩaa dundolo nyuŋ. 12 Ŋɩɩ nɛ jɩnsɩ-la sʋl Yesu, “Leŋ dɩ la mʋ jʋʋ toonu-la.” 13 Ʋ sɛɩ. Ŋɩɩ nɛ ba lɩɩ baal-la lɛ a mʋ jʋʋ toonu-la. Toonu-la kala sii a fá lɩɩ peel-la nyuŋ tuu tel mʋga tʋɔŋ a nyʋa lɩɩŋ a sʋʋ. Toonu-la fa yi bʋɩ balɩa. 14 Ŋɩɩ nɛ to-daara-la kɛŋ wɩɩŋ deeŋ fá mʋ bʋla pɩ bagɩ-daaraa arɩ taŋ-la nɩaa kala. Ba sii kʋ lɩɩ dɩ ba na wɩɩ-la sɩ ŋaa. 15 Ba sɩ kɔ Yesu teeŋ, ba na baal-la jɩŋ-bɔŋŋɔɔ fa sɩ kɛnɛ, dɩ ʋ hɔnɔ a laalɛ gɛnnɩŋ a kɛŋ yarɩfɩɛlaa. Ba sɩ na ŋɩɩ, fawʋllʋŋ kɛmba. 16 Nɩalɩŋ fa sɩ hɛ nɩmɛ a na wɩɩ-la sɩ ŋaa baal-la arɩ toonu-la lɛ, ba bʋl wɩɩ-la pɩ nɩaa. 17 Ŋɩɩ nɛ ba kʋ sʋl Yesu dɩ ʋ lɩɩ ba tinteeŋ lɛ. 18 Ŋɩɩ nɛ Yesu mʋ dɩ ʋ jʋʋ lɩɩŋ daboro, baal-la jɩnsɩŋ fa sɩ kɛnɛ sʋlʋ a bʋl dɩ ʋ leŋ dɩ ʋ kɔ dɩ ba mʋ. 19 Yesu bɩ sɛyɛ aŋ bʋla pʋ, “Mɩɩra mʋ dɩa a bʋla pɩ ŋ dɩa nɩaa wɩɩ-la kala La Tɩɩna sɩ ŋaa ŋ lɛ, arɩ ŋɩɩ ʋ sɩ fá ŋ nenige.” 20 Ŋɩɩ nɛ baal-la mɩɩra mʋ Dɛkapɔlɩs tinteeŋ a bʋl wɩɩ-la kala Yesu sɩ ŋaa ʋ lɛ. Nɩaa nɩɩ, ʋ ŋaaba wʋkpuŋkpere. Yesu chɩsɛ Jaarɩs tolo sʋʋŋ lɛ aŋ pɛ vaarɛ haal kʋbala Mat. 9.18-26 ; Luuk 8.40-56 21 Ŋɩɩ nɛ Yesu mɩɩra mʋ jʋʋ lɩɩŋ daboro a chol mʋga cholo a mʋ hɔŋ mʋga niiŋ. Nɩaa gire kʋ chu. 22 Ŋɩɩ nɛ dɩ baal kʋbala ma hɛ nɩmɛ, ʋ yɩrɩŋ nɛ Jaarɩs. Ʋ fa ŋaa Wɩɩchʋɔlɛ dɩa kʋhɩaŋ nɛ. Ŋɩɩ nɛ ʋ na Yesu a tuu tel ʋ naasɩŋ lɛ 23 a sʋlʋ woruŋ a bʋl, “Mɩ tolo nɩɩ wɩɩlʋ a pɩna kɩkɩɩgɛ dɩ ʋ sʋʋ. Mɩɩ chɛ dɩ ŋ kɔ a joŋ ŋ nɩsɩŋ daŋ ʋ lɛ, dɩ ʋ duori nɛ a kɛŋ mɩɩsɩŋ.” 24 Yesu sii to ʋ harɩŋ, ba mʋmʋ. Nɩ-daŋ ma sii tuto ʋ harɩŋ a gollu chu. 25 Haal kʋbala ma fa hɛ ba tʋɔŋ. Ʋ fa hɛ tɩŋa nɛ jɩsɩŋ fii arɩ balɩa. 26 Ʋ fa gɔllɔ ŋaa daalusuŋ kɩŋkɛŋ a na hɛɛŋ woruŋ a paala chei ʋ moribiee kala pɛɩ, ka ʋ nyanyalɩɩ-la wasa bɛsɛ. 27 Ʋ sɩ nɩɩ Yesu wɩaa, ʋ kʋ to nɩaa tʋɔŋ a bɩɩnɛ ʋ tʋɔŋ lɛ, 28 “Dɩ mɩ digi ʋ gɛrɩŋ ma, mɩ jaŋ duori.” Ŋɩɩ nɛ ʋ pɩɛgɛ nɩalɩŋ a mʋ chɩŋ Yesu harɩŋ a kɛŋ nɩsɩŋ a digi ʋ gɛrɩŋ lɛ. 29 Ʋ sɩ digi ʋ gɛrɩŋ lɛ ŋɩɩ, ʋ tɩŋa-la guu dɛrɛ. Ŋɩɩ nɛ ʋ tɩtɩa jɩŋ arɩ ʋ tɩŋa-la dɛrɛ nɛ. 30 Yesu guu jɩŋ arɩ dol kʋbala nɛ lɩɩ ʋ lɛ. Ʋ bɩrɩmɛ nɩalɩŋ teeŋ a pɩɛsɛ, “Kʋbɛɛ nɛ digi mɩ gɛrɩŋ lɛ ŋɩɩ?” 31 Ŋɩɩ nɛ ʋ harɩ-tooroo bʋl, “Ŋ bɩ na nɩaa sɩ yʋga ŋɩɩ a golluŋ chuu? Ka ŋ pɩpɩɛsɛ, ‘Kʋbɛɛ nɛ digimi?’ ” 32 Aŋ ka Yesu ha bibeŋ dɩ ʋ na nɩɩ-la sɩ digu. 33 Ama haal-la jɩŋ wɩɩ-la sɩ ŋaa ʋ lɛ nɛ. Ŋɩɩ nɛ fawʋllʋŋ kɛnʋ ʋ kɔ a chichel a tuu tel Yesu naasɩŋ lɛ a bʋl wɩɩ-la kala pʋ. 34 Ŋɩɩ nɛ Yesu bʋla pʋ, “Mɩ tolo, ŋ Wɩa laa diiniŋ nɛ ŋaa ŋ duori. Mʋ arɩ yarɩfɩɛlaa. Nyanyalɩɩ-la bɩra bɩ jaŋ kɛnɩŋ.” 35 Yesu fa ha sɩɩ bʋl wɩaa ŋɩɩ haal-la teeŋ, dɩ tɩndaaraa lɩɩ Wɩɩchʋɔlɛ nɩhɩaŋ Jaarɩs dɩa kɔ a bʋla pɩ Jaarɩs, “Ŋ tolo-la sʋba nɛ, bɩra sɩ́ la kʋhɩaŋ-la walɩmʋ.” 36 Yesu nɩɩ ba sɩ bʋl ŋɩɩ a bɩ kaa tɩŋ, aŋ bʋla pɩ Wɩɩchʋɔlɛ dɩa kʋhɩaŋ Jaarɩs, “Sɩ́ leŋe dɩ fawʋllʋŋ kɛnɩŋ, laamɛ dii.” 37 Ŋɩɩ nɛ Yesu sii a bɩ leŋe nʋʋkala to ʋ harɩŋ see Pɩɩta, Jeems arɩ ʋ ŋaana Jɔɔŋ. 38 Ŋɩɩ nɛ ba kʋ yi Wɩɩchʋɔlɛ dɩa kʋhɩaŋ-la dɩa. Baa kɔ dɩ leriŋ kala ŋaa vugumo vugumo ka nɩaa yiyel a faasa ŋmuŋmoo niiŋ. 39 Ʋ mʋ jʋʋ a pɩɛsɛba, “Bɛɛ nɛ tɩɩ leriŋ kala ŋaa vugumo vugumo ka ma faasaa ŋmoo niiŋ? Bile bɩ sʋba, ʋ pɩŋ doŋ nɛ.” 40 Ba kala mɩɩra chɩna mʋmɔmʋ. Ŋɩɩ nɛ ʋ kiriba ta ba lɩɩ, aŋ ka ʋ kɛŋ bile nyɩmma arɩ ʋ naaŋ arɩ ʋ harɩ-tooroo ba jʋʋ dɩa-la tʋɔŋ bile sɩ pɩna. 41 Ba sɩ jʋʋ dɩa-la ŋɩɩ, Yesu mʋ kɛŋ bile nɩsɩŋ lɛ aŋ bʋl, “Talɩta kumi.” Ʋ bʋbʋɔŋ nɛ: Hantolibie, mɩ sɩ dɩ ŋ sii! 42 Bile guu sii aa vɛŋ. Bile fa ŋaa jɩsɩŋ fii arɩ balɩa nɛ. Ʋ ŋaa wʋkpuŋkpere ba lɛ. 43 Ŋɩɩ nɛ Yesu bʋl arɩ sɩɩfɩɛsɩŋ dɩ ba sɩ́ leŋe dɩ nʋʋkala nɩɩ wɩɩ-la, aŋ bʋl dɩ ba ŋaa kʋdiilee pɩ bile dɩ ʋ dii. |
©Ghana Institute of Linguistics Literacy and Bible Translation 1984, 2014
Wycliffe Bible Translators, Inc.