47 Y vene'aṉbø'nis jiṉø te'ñajupø'is myañaju ti cham Jesusis y nømyaju: ―Yø'ṉis nø vyejay Elías.
Y o'ca sunba mi va'ṉjajmø, maṉba mi ndzajmaye que como tzajmatyøju que Elías ma nu'qui, por eso Juan mismo pønditque't Eliaspø.
Y como a las tres de la tarde pømi vej Jesús, nømu: ―Elí, Elí, ¿lama sabactani? ―ndø onde'omo va'cø tø nømø, tø nømba: Øjtzø mi Dios, øjtzø mi Dios, ¿ticøtoya mi ndø patzpø'utzajcu?
Jicsye'c pochu'ṉ tumbøn maṉ mye'tz tzoja, ñuṉu vinagre'omo y cyot cape'omo y tyajøjayu capeji'ṉ Jesusis 'yaṉnaca'omo va'cø cyømu'cø.