41 “Kɛde so gɛ odi osi apɛ bhli nɛ gɛ akpasɛ wɔadzya kɛwɔ̃hũ nɛ mɛ ɔkɔ klɛ ɔtɔ yɛkɔ kibuinyɛbui nɛ kesukpogunu nɛ gɛ akpasɛ wɔ kɛwɔ̃hu nɛ mɛ ɔkɔ?
“Tɛ kuluebhui nɛ anɔ, tɛ le be kulu nɛ wɔ tsyɛ.
Kenimɛdzya bhli tili tsyɛ za balɛ ahwɛ, ehu ahwɛ nɛ alɛ tsyɛ kɛtɔkpu klɛ etsre badɔkpasɛ nɛ asɛ ba ma lɛ.
Adɔkpasɛ adɛ dɛ yɛ adɔkasɛ, pɔ anɔnyanɔ gɛ bakasɛ yɛ dɔ beke aba za anasɛ yɛ adɔkasɛ.
Kɛlɛ ɔbɔ na ɖɔ tsre wɔ adzya, ‘Adzya, kɔ mɛ bu osi apɛ bhli nɛ wɔ kɛwɔ̃hũ nɛ mɛ,’ nɛ kɛbe lɛ gɛ wɔnahwɛ ɔdɛ mɔ kesukpogunu nɛ wɔ nahwɛ kɛwɔ̃hũ nɛ mɛ? Wɔ etroni, putɔ tɛ obu kesukpogunu nɛ wɔ kɛwɔ̃hũ nɛ mɛ, klɛ flogo pɛ ɔbɔ mɔ mɔmɔ pɛ obo bu osi apɛ bhli nɛ wɔadzya kɛwɔ̃hũ nɛ mɛ.
Gɛ ba vɛ lɛabha be bisi yɛ ebui nɛ, Yesu alɔɛtiti klɛ etsre alɛ sɛ, “Onugɛ anɔ teli alɛ wɔnɔɛ shi gɛ buizizi ma yɛ shu, klɛ edzi anɔ tɛtɔpu tɛ ata kɛklãgbu nɛ ehu adzɛ.”
So, wɔnɔ nɛɛ, kideyiyi ma kɔnɔ, wɔnɔa gɛ okulu bhui nɛ anɔ bhlatɔ, alasɛ kibenyɛbe gɛ okulu kebui nɛ wɔhayɛ, wɔ nahwɛ shu ozi, alasɛ wɔ nɛ gɛ okulu bhui nɛ anɔ nɛ tsyɛ ɔbhɛtɛ ebui alɛ nɛɛ di.
klɛ, onu gɛ edi shu nɛ beke, pɛ ashɛ nɛ ɔklɛ pɛ adaa dzɛkɛ kɛwɛ̃ nɛ gɛ awɛ̃ nɛ kɛdzɛkɛ tili.