6 Da tåʹben leäi Jakku käivv. Ko ååʹn Isõs leäi määʹtǩest levvjam, iišti son käivvriddu. Da leäi nuʹt kõskkpeiʹvvpodd.
Isõs vaʹsttii: «Jiâ-ǥo peeiʹvest leäkku kuâtmlo poddâd? Ǩii peivva jåått, tõt ij kuåkkâz, tâʹl son vuäinn tän maaiʹlm čuõv.
Jiõk tâma ton leäkku šoorab ko mij eččam Jääkk, kååʹtt uuʹdi miʹjjid tän kääiv da juuǥǥi tõʹst, son jiõčč, suu päärna da žeeʹvet?»
Nuʹt son pueʹđi Sykar-nõmmsaž Samaria gåårda, kååʹtt lij ââlda tõn mäddkuuʹsǩ, koon Jääkk leäi ouddam pärnnses Jooʹsfa.
Pueʹđi måtam Samaria neezzan čääʹʒʒ viǯǯâd. Isõs cieʹlǩi suʹnne: «Uuʹd mon juuǥǥam.»