41 Da sij joorte ǩieʹđj meädda. Isõs ǩiʹcsti pââjas da cieʹlǩi: «Eʹčč, späʹsseb, što leäk kuullâm muu.
Leša ååʹn-i mon teâđam, što Vuâsppåʹd oudd tuʹnne puk, mâiʹd ton Vuâsppååʹdest raaukak.»
Mâŋŋa ko leäi mainstam saaǥǥees, Isõs ǩiõčči pââjas âlmma da cieʹlǩi: «Eʹčč, poddam lij puättam. Kaagg Päärnad čuõvvâdvuõʹtte, što son čuäʹjteʹčči tuu čuõvvâdvuõđad.
Ääiʹjeld pâʹsspeeiʹv tueʹlää, ko leäi veâl seuʹnnjed, Magdaala Mäʹrjj pueʹđi ääuʹd årra da vuâmmši, što ǩeäʹdǧǧ, kååʹtt leäi ääuʹd uus ooudâst, leäi sirddum nuuʹbb sâjja.