Zedekias, fiju di Kenaaná, i ciga lungu di Mikaias, i dal bofotada, i puntal: “Kal kamiñu ku Spiritu di SIÑOR bai nel oca ki sai na mi pa bai papia ku bo?”
SIÑOR manda kontra el tropas di Babilonia, di sirianus, moabitas ku fijus di Amon; i manda elis kontra Judá pa kaba ku el, konformi palabra ku SIÑOR falaba na boka di si servus anunsiaduris.
N na mandal kontra un nason ku ka mporta ku Deus, kontra pobu ku N ten raiba del; N dal ordi pa i roba kusa di jinti, i toma rikesa, i masa jinti suma lama na ruas.
Abos nasons, bo turmenta; bo na sapa-sapadu. Bo sukuta, abos tudu ku sta na tera lunju. Bo mara sintu, bo na sapa-sapadu! Bo mara sintu, bo na sapa-sapadu!
N na manda buska tudu nasons di norti, tudu ku ña servu Nabukodonosor, rei di Babilonia, N na tisi elis kontra e tera ku si moraduris, ku tudu nasons ku sta na roda. N na dana elis tudu, N pui elis pa e sedu un spantu ku danu ku trosa pa sempri.” Asin ku SIÑOR fala.
“Obi, bu ntindi. Disna ku ordi sai pa torna kumpu Jerusalen te na tempu ku ki algin ciga ku Deus kuji pa i sedu rei, i na ten korenta i novi anu. Prasa na kumpudu ku stradas ku baletas; i na tarda pa kuatrusentus i trinta i kuatru anu, ma na un tempu di kansera.
N obi ki kusa; ña korson bati. N obi si baruju; ña boka tirmi. N staba suma ña os na podrisiba; ña pernas na tirmiba. Ma N na diskansa, N na pera dia di kastigu pa i bin riba di pobu ku na bin kontra nos.