Un dia, oca ku utru jinti di Israel na nteraba un omi, e oja un grupu di moabitas na bin. E bota ki kurpu na koba di Eliseu. Manera ku kurpu kai, i toka na os di Eliseu; vida riba na omi; i lanta, i firma.
Bu mortus na bibu, se kurpus na lanta. Abos ku mora na reia, bo disperta, bo grita ku kontentamentu, pabia bu serenu na sedu suma serenu ku ta arnoba paja. Con na da vida pa ki difuntus ku sta nel.
“N na liberta elis di puder di mundu di mortus; N na libra elis di mortu. Mortu, nunde ku bu kastigu sta? Mundu di mortus, nunde bu pirdison? “N ka na muda ña ideia pa N sinti pena.
Bo sukuta pa N konta bos un bardadi ku sukundiduba: I ka tudu nos ku na muri, ma, ora ku ultimu korneta toka, no na transformadu di repenti, suma yabri ku fica uju. Ora ku korneta toka, mortus na lantandadu; nunka mas e ka na muri. Anos no na transformadu,