Abo, kontadur di bon nobas pa Sion, subi na un monti altu. Abo, kontadur di bon nobas pa Jerusalen, yalsa bu vos ku forsa; yalsal, ka bu medi, bu fala prasas di Judá: “Ali bo Deus!”
Kin ku pui e kusa pa i sedu, ku lantanda manjuandadis, un son un son, disna di kumsada? Ami, SIÑOR, N sta disna di purmeru te na ultimu delis, ami propi.”
SIÑOR fala: “Abos bo sedu ña tustumuñas, bo sedu ña servu ku N kuji, pa bo pudi kunsin, bo fia na mi, pa bo ntindi kuma N sedu Deus; antis di mi i ka tenba nin utru deus ku formadu, nin i ka na bin ten dipus di mi.
Kil ku yanda riba di montis pa konta bon noba, si pe bonitu dimas; i ta anunsia pas, i ta tisi bon notisias, i ta anunsia salbason, i ta fala Sion: “Bu Deus na rena!”
Jubi, riba di monti, pe di kil ku na tisi bon noba, di kil ku na konta kuma pas ten ja. Judá, guarda bu festival, bu kumpri bu purmesas, pabia jinti mau ka na torna yentra na bu tera; e na kabadu ku el tudu.