Na terseru dia, oca ku sol na mansi, i tenba garandi turbada ku relampagu riba di monti, ku nuven sukuru. Korneta bin toka altu dimas. Tudu jinti na kampamentu e kumsa na tirmi.
Nin ku nasons na somna suma maron, Deus na raprindi elis; e na kuri pa lunju. E na kurintidu suma paja di monti dianti di bentu, suma bolon dianti di turbada.
Setimu anju toka si korneta. I obidu manga di vos forti na seu, ku fala: “Puder pa manda riba di mundu i pasa ja pa no Siñor ku si Kristu; i na rena pa tudu sempri.”
N oja kusa ku parsi mar di vidru jagasidu ku fugu. N oja tambi kilis ku ngaña besta ku si imaẑen ku numeru di si nomi. E firma pertu di ki mar di vidru, e pega arpas ku Deus da elis.
Nunka mas i ka na obidu musika di kantaduris na bo, nin di tokaduris di arpa, nin di flauta, nin di korneta. Nin kumpuduris di kusas bonitu ka na ojadu mas na bo. Baruju di pilon ka na obidu mas na bo.
Oca ki toma libru, ki kuatru kriatura bibu, ku ki vinti i kuatru omi garandi, e mborka dianti di Karnel. Kada un delis teneba arpa ku tiẑela di uru ku inci nsensu ku sedu orason di pobu di Deus.
Oca ku purmeru anju toka si korneta, cuba di jelu ku fugu jagasidu ku sangi darmadu riba di tera. Tersa parti di tera kemadu, ku tersa parti di arvuris, ku tudu paja verdi.