12 Sâne dâzâŋgoip, ‘Nâ perâkŋak dâzâŋgobâ. Nâ zeŋgât topziŋ mân nâŋgâman.’” Den sumbuŋâ zo sâmŋâ itâ sâm dâzâŋgoip.
Tatnetâ ambân nâŋgânâŋgâziŋ buŋ, zen gamŋâ den sâm sâwe, ‘Patâniŋâ, mâtâp mem pa.’
“Zen narâk mân nâŋgegât umziŋ galem oraŋgâm ândibi.”
Mirâ mariŋâ, nâ zaat hâŋgi dooŋgua hâŋgiyân kom itâ sâbi, ‘Kembu, mâtâp mem pânan.’ Sâne itâ dâzâŋgobat, ‘Nâ zen mân nâŋgâziŋgan. Zen waniŋ gok?’
Râma gakânâ ândie, zen ziŋgit holiziŋ nâŋgâman. Oi ziŋâ dinnâ nâŋgâme. Dinnâ holiŋâ nâŋgâm mâtâbân molinime.
Nen itâ nâŋgâmen, ‘Anutuŋâ bâliŋ mâme a mân betziŋan memap. Ŋâi zâk hurat kwâkŋaŋgâm diŋâ lugi bekŋan mimbap.’
Ŋâi zâk umŋandâ Anutu gâsubap, zâk Anutuŋâ buku okŋaŋgâbap.”
Narâk ziren ko Anutuŋâ ziŋgit buku otziŋgi zeŋgoot zâk ekŋâ topŋâ nâŋge. Yatâ opŋâ wangât sâkurâpziŋaŋgât pat siŋgi mem ândiwe, zo dum mâte otziŋgânam kore otziŋgânam ue.
Anutuŋâ kât tandâ pâi giarip, zo kâtigem kinzap. Zorat den kulem ŋâi itâ ziap, “Kembuŋâ siŋgi arâpŋâ ziŋgit nâŋgâmap.” Oi den ŋâi itâ ziap, “Kembugât siŋgi a ândien sâme, zen aksik bâliŋâ kândâtkubigât sâip.”