TƏ́DA 21 - Bibəl ta Sar̄Ngán Israel gə̄ tetən̄ Kanaan gə̄ rɔ̄ɔ̄ 1 Mban̄g Arad ń i de kə́ Kanaan ba ndi i gō nang kə́ Negeb tə́ ní, oō kadə̄ ngán Israel gə̄ a reēn̄ i kə ta róbə́ kə́ Atarim anī ənīdə́ rɔ̄ɔ̄ ō, əhɔ kə́rēý gə̄ ɓəloó ō. 2 Anī ngán Israel gə̄ ənīn̄ ndūdə́ adə̄n̄ Kɔ́ɔ̄ɓē ədan̄ na: Kɔ́ɔ̄ɓē, ré ə́la dɔ de gə̄ ń toō gír jījí tə́ anī, j-a jə-*bāā dɔdə́ yā kadī. 3 Kɔ́ɔ̄ɓē ndigə gō ngán Israel gə̄ tə́ adə̄ əla dɔ Kanaan gə̄ gír jīdə́ tə́. Ngán Israel gə̄ bāān̄ dɔdə́ malang adə̄n̄ Kɔ́ɔ̄ɓē, ba əndān̄ rī loo ní na i Horma. Lī gində̄ 4 Ngán Israel gə̄ ḭḭn̄ mbal̄ Hor tə́, gōngə̄n̄ gō nang kə́ Edom, ba unən̄ róbə kumdə́ sɔɔ̄ bā tə̄ɓā gə̄. Banī kósə de gə̄ əhɔn̄ rɔ̄də́ tɔgə dɔ róbə́ tə́ to̰ alé, 5 adə̄ əlan̄ gíŕ tə́da najə̄ dɔ Nə́ɓā tə́ ō, dɔ Moijə tə́ ō, ədan̄ na: Ī-teēī sejí kɔ̄ɔ́ kem ɓē kə́ Ejiptə tə́ i tām̄ rí tə́? I kadə̄ j-oy kem dəla loo tə́ a? Mápa gətoó laā ō, man̄ gətóo laā ō, mána ń i yá̰a̰ kəsa kə́ ɓāl̄ ɓō tə́ ní nel̄ tají to̰ aĺ ō. 6 Anī Kɔ́ɔ̄ɓē əla lī kə́ do̰ tór̄ ngá̰ý gə̄ dɔ de gə̄ tə́ adə̄ tṵ́ṵ̄n̄də́. De gə̄ ngá̰ý oyn̄ dan ngán Israel gə̄ tə́. 7 Gír de gə̄ reē əngen̄ Moijə ba ədanən̄ na: Jə-rāā yá̰á̰ kə́ majaĺ tām̄ jə-tə́da najə̄ dɔ Kɔ́ɔ̄ɓē tə́ ō, dɔí tə́ ō. Ba ī-rāā Kɔ́ɔ̄ɓē ɓɔ́ ādə̄ tə̄ɓā lī gə̄ ń toō kɔ̄ɔ́ dɔjí tə́ ādə̄ aw̄n̄ sa̰y. Moijə rāā Kɔ́ɔ̄ɓē ɓɔ́ tām̄ yā gír de gə̄ tə́. 8 Anī Kɔ́ɔ̄ɓē tél ədan na: Ī-rāā lī gində̄ ə́la ta kāgə̄ kə́ ngāl̄ tə́, kadə̄ deē ń lī do̰o̰n ba a̰a̰ lī gində̄ ní anī, kɔ́ɔ̄ a ajə. 9 Moijə rāā lī gində̄ ní əla ta kāgə̄ kə́ ngāl̄ tə́. Anī de gə̄ malang ń lī do̰o̰də́ ba unən̄ kumdə́ kə̄ dɔɔ́ a̰a̰nə̄ń lī gində̄ ní, kɔ́ɔ̄ gə̄ ajən̄. Loo gə̄ ń ngán Israel gə̄ dəban̄ tū tə́ tá ugə̄n̄ mbal̄ Pisga tə́ ní 10 Ngán Israel gə̄ əsōn̄ róbó aw̄ ugə̄n̄ Obot. 11 Gō tə́ anī ḭḭn̄ Obot aw̄ ndin̄ Ye Abarim, kem dəla loo ń ra sɔɔ̄n̄ ta naā kə Moab ní tə́ dām̄ kə́ gír ɓē tə́. 12 Nin̄ ḭḭn̄ loo ń noō tə́ aw̄ ndin̄ kadə ngōn̄ man̄ kə́ Jered tə́. 13 Nin̄ ḭḭn̄ noō aw̄ ndin̄ gidə man̄ Arnon tə́ kə̄ dām̄ kə́ nú tə́. Arnon i ngōn̄ bā kə́ ḭḭ dɔ nang yā Amor gə̄ tə́ ba ənda dəla loo gān̄g ō, rāā rɔ̄n i dɔ nin̄ ɓē kə́ Moab kə́ dɔ nang yā Amor gə̄ tə́ ō. 14 Ɔrə̄n̄ najə̄ yā bā Arnon kem makətūbə̄ rɔ̄ɔ̄ gə̄ yā Kɔ́ɔ̄ɓē tə́ ədan̄ na: Man̄ Waheb kə́ Supa, naā tə́ kə ta jīn kə́ tɔ̄ɔ̄ gə̄, bā Arnon 15 naā tə́ kə ta jīn kə́ tɔ̄ɔ̄ gə̄ ń kadən kə́ dām̄ kə́ Ar tə́ i dɔ nin̄ loo yā Moab ní. 16 Nin̄ ḭḭn̄ loo ń noō tə́ aw̄ ndin̄ Beer ń, kumən na i bəlo man̄ ní tə́. I loon̄ noō tə́ n Kɔ́ɔ̄ɓē mēr̄ Moijə kɔsə dɔ gír de gə̄ naā tə́ tū tə́ kadə̄ n-ādə̄də́ man̄ ní. 17 Adə̄ ngán Israel gə̄ unən̄ pā ń toō ədan̄ na: Man̄ kə́ bəloó ī-teē, ī-ɓōkíin̄ tɔ̄ȳ. 18 Bəlo man̄ ndēr̄ ngār gə̄ bəlo man̄ mbutə de kə́ bo gə̄, ndērə̄n̄ i kə kāgə̄ ko̰o̰ ɓē yādə́ gēé ndērə̄n̄ i kə kāgə̄ jī yādə́ gēé. Nin̄ ḭḭn̄ kem dəla loo tə́ aw̄n̄ Matana. 19 Ḭḭn̄ Matana aw̄n̄ Nahalyel. Ḭḭn̄ Nahalyel aw̄n̄ Bamot. 20 Ḭḭn̄ Bamot aw̄n̄ wól loo ń deē ra tū tə́ anī a̰a̰ loo kə́ Moab ní. Deē ra ta tél mbal̄ Pisga tə́ anī a̰a̰ dəla loo malang. Ngán Israel gə̄ tetən̄ mban̄g gə̄ rɔ̄ɔ̄ 21 Ngán Israel gə̄ əlan̄ de gə̄ rɔ̄ mban̄g yā Amor gə̄ ń rīn na i Sihon ní tə́ kadə̄ ədanən̄ na: 22 Əyájí ādə̄ jə-mān̄ dɔ nang yāí tə́. J-a jə-tɔ̄ yā kaw̄ kem ndɔr̄ gə̄ kə́ dubə̄n̄ yá̰a̰ tū tə́ tə́ aĺ ō, j-a j-āw̄ kem ndɔr̄ kāgə̄ nduú gə̄ tə́ aĺ ō, j-a j-a̰ȳ man̄ kə́ kem bəlo man̄ gə̄ tə́ aĺ ō. J-a j-un i róbə kɔsə yā mban̄g yā kəndań dɔ nang yāí yā gān̄g ngóy. 23 Banī mban̄g Sihon adə̄ ngán Israel gə̄ ta róbə mān̄ dɔ nang yān tə́ alé. Ni-ɔy ngé rɔ̄ɔ̄ yān gə̄ malang, ba teē tə́nī ta ngán Israel gə̄ bátə́ ugə̄ Yahas kem dəla loo tə́ ba ənīdə́ rɔ̄ɔ̄. 24 Ngán Israel gə̄ tetən̄də́ rɔ̄ɔ̄ ba taān̄ dɔ nang yān malang. Dɔ nang yān ń taān̄ ní əla gír i bā Arnon tə́ bátə́ bā Yabok tə́, bátə́ ugə̄ń dɔ nin̄ dɔ nang yā Amon gə̄ ń rāān̄ ɓē kə́ kutə̄ gidə ngan̄g gə̄ tū tə́ ní tə́. 25 Nin̄ taān̄ ɓē yā Amor gə̄ malang ndin̄ tū tə́. Taān̄ Hesəbon ō, ngán ɓē kə́ kadə tə́ gə̄ ō. 26 Hesəbon i ɓē yā mban̄g Sihon ń kété rɔ̄ɔ̄ mban̄g kə́ Moab ba taā nang yān jīn tə́ kɔ̄ɔ́ malang ní. Dɔ nang yān ń laan aw̄ bátə́ ugə̄ bā Arnon tə́ ní, taā jin̄ tə́ kɔ̄ɔ́ malang. 27 Adə̄ gōsə̄ pā gə̄ ədan̄ na: Ī-reēī Hesəbon, ɔ́yiī kújə gə̄ dɔɔ́ gogə́ ō. Ī-rāāī ɓē yā Sihon gogə́ rang ō. 28 Hor ḭḭ Hesəbon. Ta ndo̰ hor teē kem ɓē yā Sihon tə́. Gān̄g əsō dɔ Ar ń i ɓē kə́ Moab ní tə́ o̰o̰n̄ ō, O̰o̰ń ngār gə̄ ń ndin̄ dɔ gósə bā Arnon tə́ ní ō. 29 Moab, yá̰á̰ kə́ to kum kaȳ aĺ əso dɔí tə́. Sḭḭ̄ ngé rāā ɓesə̄ Kemos gə̄, tasí tḭ̄ḭ̄ kɔ̄ɔ́. Moab, rāān̄ ngání kə́ dəngam gə̄ adə̄ a̰ȳn̄ naā ram ram. Rāān̄ ngé kə́ dəyá̰ gə̄ ɓəlo yā Sihon mban̄g yā Amor gə̄ tə́. 30 Əla gír Hesəbon bátə́ ugə̄ń Dibon ní, Yá̰a̰ malang i kə́ koy kɔ̄ɔ́. Jə-túr̄də́ kə kum gərāá jə-mbútə̄də́. Jə-nujə loo bátə́ j-ugə̄ Nopa. Jə-nujə kə yá̰a̰ gə̄ ń ton̄ ta kaw̄ Medeba ní. 31 Ngán Israel gə̄ ndin̄ dɔ nang yā Amor gə̄ tə́ i beé: 32 Moijə əla de gə̄ kadə̄ aw̄ əndān̄ ma̰ȳ ɓē kə́ Yajer. Gō tə́ anī ngán Israel gə̄ aw̄ taān̄ ɓē ní ō, taān̄ ngán ɓē kə́ kadə tə́ gə̄ ō, ba tə̄ɓān̄ Amor gə̄ ń ndin̄ kemeé kété ní kɔ̄ɔ́. 33 Gō tə́ anī ngán Israel gə̄ tūrə̄n̄ rɔ̄də́ ba unən̄ róbə́ kə́ Basan. Og mban̄g kə́ Basan ɔy ngé rɔ̄ɔ̄ yān gə̄ malang teē tə́nań tadə́ ba ənīdə́ rɔ̄ɔ̄ kem ɓē kə́ Edrey tə́. 34 Kɔ́ɔ̄ɓē əda Moijə na: Ī-lōō ɓōlə́n. M-ā m-ə́lan kem jīí tə́ kə áskar yān gēé malang ō, m-ā m-adī dɔ nang yān malang ō. Yá̰á̰ ń ī-rāā kə Sihon, mban̄g yā Amor gə̄ ń ndi Hesəbon ní ā ī-rāā seneé ō. 35 Ngán Israel gə̄ tetən̄ mban̄g Og rɔ̄ɔ̄ naā tə́ kə́ ngánən gə̄ ō, ngé rɔ̄ɔ̄ yān gə̄ malang ō. Nin̄ əya̰n̄ deē kógə̄ḿ kə kumuú aĺ ō, taān̄ dɔ nang yān ndin̄ tū tə́ ō. |
Bibəl ta Sar̄ © L'Alliance Biblique du Tchad, 2006, 2010.
Bible Society of Chad