LEBI GƏ̄ 4 - Bibəl ta Sar̄Dā̰ kə́ tun̄ tām̄ yā majaĺ tə́: 1. Dā̰ kə́ ngol ngé tun̄ yá̰a̰ gə̄ tun̄ tām̄ yā majaĺ yān tə́ 1 Kɔ́ɔ̄ɓē mēr̄ Moijə 2 kəda ngán Israel gə̄ n: Ré deē kógə̄ḿ rāā yá̰á̰ ń ndū najə̄ yā Kɔ́ɔ̄ɓē ɔgə̄ rāā ní, ba rāā i kə gō ndigə yānneé alé, mān̄ i dɔ ndū najə̄ kógə̄ḿ beē ngóy anī, 3 ré i ngol ngé tun̄ yá̰a̰ gə̄ n rāā majaĺ ní adə̄ najə̄ əsō dɔ ngán Israel gə̄ tə́ anī, a tɔ̄l̄ man̄g kə́ bəra kə́ loon kógə̄ḿ nujə aĺ yā tun̄ kadə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē tām̄ yā majaĺ tə́. 4 Ni a aw̄ kə man̄g kə́ bəra ní no Kɔ́ɔ̄ɓē tə́ ta kújə kənge naā tə́, a ənda jīn dɔn tə́ ō, a əja kɔ́ɔn loo ń noō tə́ ta kum Kɔ́ɔ̄ɓē tə́ ō. 5 Ngol ngé tun̄ yá̰a̰ gə̄ ní a taā mósə man̄g kə́ bəra ní yā kaw̄ń kem kújə kənge naā tə́. 6 Ni a əla ta ngōn̄ jīn kum mósə́ ní tə́, ba a sə̄kā nja sīrí ta kum Kɔ́ɔ̄ɓē tə́ tū kūbə̄ ń gān̄gnəń gír loo kə́ táĺ ní tə́ dām̄ gidən kə́ kə́ rɔ̄ de gə̄ tə́. 7 Nge tun̄ yá̰a̰ a ɔdə mósə́ ní yā rāā ta gajə gə̄ kə́ dɔ loo róō ndujə yá̰a̰ kotə majə kə́ kem kújə kənge naā tə́ ta kum Kɔ́ɔ̄ɓē tə́. Gō tə́ anī a ɓōkə́ gotə mósə ní nja loo tun̄ yá̰á̰ ń ra ta kújə kənge naā tə́ ní. 8 A ɔr̄ yibə̄ man̄g kə́ bəra ní malang: Yibə̄n kə́ gidə tiīn gə̄ tə́ ō, 9 mənjon kə́ jōó gə̄ kə yibə̄də́ kə́ gidədə́ tə́ ō, yibə̄n kə́ kadə kemən tə́ ō, wurən ō. A ɔr̄ wurən i naā tə́ kə mənjon gēé. 10 A ɔr̄ yá̰a̰ gə̄ ń noō yā róō horoó dɔ loo tun̄ yá̰á̰ tə́, tītə̄ ń ɔrəń kə́ tū man̄g kə́ bəra kə́ tɔ̄l̄ ba tun̄ tām̄ yā kem kógə̄ḿ tə́ ní. 11-12 Gō tə́ anī gotə yá̰a̰ gə̄ ń a nay ní, adə̄ i ngə̄rān ō, dā̰n ō, njan gə̄ kə jīn gə̄ ō, tiīn gə̄ ō, yedə̄n gə̄ ō ní, a mēr̄ kadə̄ aw̄nəń gidə ɓē tə́ ndágá loo kə́ unjə̄ njáý njáý tə́, loo ń a ɓōkə́n̄ kúl dā̰ kə́ róō gə̄ tū tə́ ní, ba a róōn̄də́ horoó loo ní tə́ dɔ kīr̄ gə̄ tə́. 2. Dā̰ kə́ ngán Israel gə̄ malang tunə̄n̄ tām̄ majaĺ yādə́ tə́ 13 Ré ngán Israel gə̄ malang n rāān̄ yá̰á̰ kógə̄ḿ kə́ ndū najə̄ yā Kɔ́ɔ̄ɓē ɔgə̄ rāā, ká ré rāān̄ yá̰á̰ ní i kə gō kem ndigə yādə́ aĺ ō, gerə̄n̄ gō aĺ ō, anī nin̄-mānə̄n̄ i dɔ ndū najə̄ kógə̄ḿ yā Kɔ́ɔ̄ɓē tə́, adə̄ najə̄ i dɔdə́ tə́, 14 kə́ reē gerə̄n̄ yá̰á̰ kə́ majaĺ ń rāān̄ ní anī, a tɔ̄lə̄n̄ man̄g kə́ bəra yā tun̄ tām̄ majaĺ ní tə́. A aw̄n̄ kə man̄g ní ta kújə kənge naā tə́. 15 Kum kɔɔ̄ gə̄ yā ngán Israel gə̄ a əndān̄ jīdə́ dɔn tə́ ō, a əjan̄ kɔ́ɔn ta kum Kɔ́ɔ̄ɓē tə́ ō. 16 Ngol ngé tun̄ yá̰a̰ gə̄ a taā mósən yā kaw̄ń kem kújə kənge naā tə́. 17 A əla ta ngōn̄ jīn kum mósə́ ní tə́, ba a sə̄kā nja sīrí tū kūbə̄ ń gān̄gnəń gír loo kə́ táĺ ní tə́. 18 Gō tə́ anī ni a ɔdə mósə́ ní yā rāā ta gajə gə̄ dɔ loo róō ndujə̄ yá̰á̰ tə́ ń ra ta kum Kɔ́ɔ̄ɓē tə́ kem kújə kənge naā tə́ ní ō. A ɓōkə́ gotə mósə́ ní nja loo tun̄ yá̰á̰ ń ra ta kújə kənge naā tə́ ndágá ní ō. 19 A ɔr̄ yibə̄ man̄g ní malang yā róō dɔ loo tun̄ yá̰á̰ tə́. 20 Yá̰á̰ ń ni-rāā kə man̄g kə́ bəra ń ni tun̄ tām̄ majaĺ yān nəkɔ́ tə́ ní, a rāā kə man̄g ń noō ō. Ré ngé tun̄ yá̰a̰ rāā yá̰á̰ kə́ yā kutə̄ń dɔ majaĺ yādə́ oy anī, Nə́ɓā a mā̰ȳ rɔ̄n dɔdə́ tə́. 21 Gotə man̄g kə́ bəra ń a nay ní, nge tun̄ yá̰a̰ a mēr̄ kadə̄ aw̄nəń gidə ɓē tə́ ndágá yā kadə̄ róōn̄ horoó tītə̄ ń róōnəń man̄g kə́ tun̄ tām̄ majaĺ yā nge tun̄ yá̰a̰ nəkɔ́ tə́ ní. Nge ń noō i dā̰ kə́ tun̄ tām̄ yā majaĺ yā ngán Israel gə̄ tə́. 3. Dā̰ kə́ ngār tun̄ tām̄ majaĺ yān tə́ 22 Ré i ngār n mān̄ dɔ ndū najə̄ yā Kɔ́ɔ̄ɓē Nə́ɓā yān ba i kə gō kem ndigə̄ yānneé aĺ gə̄gē, adə̄ ni-rāā yá̰á̰ kə́ ndū najə̄ kógə̄ḿ yā Kɔ́ɔ̄ɓē ɔgə̄ rāā anī, najə̄ i dɔn tə́. 23 Ba ré ɔjənən̄ yá̰á̰ kə́ majaĺ ń ni-rāā ní adə̄ ger̄ anī a tɔ̄l̄ i bal bə̄yā̰ kə́ loon kógə̄ḿ nujə aĺ yā tun̄ tām̄ majaĺ yān tə́. 24 A əndā jīn dɔ bal bə̄yā̰ ní tə́ ō, a əja kɔ́ɔn ta kum Kɔ́ɔ̄ɓē tə́ loo ń a əjan̄ kɔ́ɔ dā̰ kə́ yā róō horoó kadə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē tū tə́ ní tə́ ō. Nge ń noō i dā̰ kə́ tun̄ tām̄ yā majaĺ tə́. 25 Nge tun̄ yá̰a̰ a ɔdə mósən kə ta ngōn̄ jīneé yā rāā ta gajə gə̄ kə́ dɔ loo tun̄ yá̰á̰ tə́. Gō tə́ anī a ɓōkə́ gotə mósə́ ní nja loo tun̄ yá̰á̰ ní tə́. 26 Ni a róō yibə̄n gə̄ malang horoó dɔ loo tun̄ yá̰á̰ tə́, tītə̄ ń róōń yibə̄ dā̰ kə́ tun̄ tām̄ yā kem kógə̄ḿ tə́ ní. Ré nge tun̄ yá̰a̰ rāā yá̰á̰ kə́ yā kutə̄ń dɔ majaĺ yā ngār oy anī, Nə́ɓā a mā̰ȳ rɔ̄n dɔn tə́. 4. Dā̰ kə́ de kə́ karī kə́ kem ɓēé tun̄ tām̄ majaĺ yān tə́ 27 Ré i de kə́ karī kə́ kem ɓēé n mān̄ dɔ ndū najə̄ yā Kɔ́ɔ̄ɓē kə gō kem ndigə yānneé alé, adə̄ rāā yá̰á̰ kə́ ndū najə̄ kógə̄ḿ yā Kɔ́ɔ̄ɓē ɔgə̄ rāā anī, najə̄ i dɔn tə́. 28 Ba ré ɔjənən̄ yá̰á̰ kə́ majaĺ ń rāā ní adə̄ ger̄ anī, a tɔ̄l̄ kó̰o̰ bə̄yā̰ kə́ loon kógə̄ḿ nujə aĺ yā tun̄ tām̄ majaĺ yān tə́. 29 A əndā jīn dɔ kó̰o̰ bə̄yā̰ ní tə́ ō, a əja kɔ́ɔn loo ń a əjan̄ kɔ́ɔ dā̰ kə́ yā róō horoó kadə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē tū tə́ ní tə́ ō. 30 Nge tun̄ yá̰a̰ a ɔdə mósən kə ta ngōn̄ jineé yā rāā ta gajə gə̄ kə́ dɔ loo tun̄ yá̰á̰ tə́. Gō tə́ anī a ɓōkə́ gotə mósə́ ní malang nja loo tun̄ yá̰á̰ ní tə́. 31 A ɔr̄ yibə̄n malang tītə̄ ń ɔrə̄ń yibə̄ dā̰ kə́ tun̄ tām̄ kem kógə̄ḿ tə́ ní, yā róō horoó dɔ loo tun̄ yá̰á̰ tə́ kadə̄ sēēn nel̄ Kɔ́ɔ̄ɓē. Ré nge tun̄ yá̰a̰ rāā yá̰á̰ kə́ yā kutə̄ń dɔ majaĺ ní oy anī, Nə́ɓā a mā̰ȳ rɔ̄n dɔ deē ní tə́. 32 Ré i batə̄ n deē najə̄ i dɔn tə́ ní ndigə tun̄ tām̄ majaĺ yān tə́ anī, adə̄ i mandə batə̄ kə́ loon kógə̄ḿ nujə aĺ tá. 33 Ni a əndā jīn dɔ batə̄ ní tə́ ō, a əja kɔ́ɔn loo ń a əjan̄ kɔ́ɔ dā̰ kə́ yā róō horoó kadə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē tū tə́ ní tə́ ō. 34 Nge tun̄ yá̰a̰ a ɔdə mósən kə ta ngōn̄ jīneé yā rāā ta gajə gə̄ kə́ dɔ loo tun̄ yá̰á̰ tə́. Gō tə́ anī ni a ɓōkə́ mósə́ ní malang nja loo tun̄ yá̰á̰ ní tə́. 35 Ni a ɔr̄ yibə̄n malang tītə̄ ń ɔrə̄ń yibə̄ batə̄ kə́ tun̄ tām̄ yā kem kógə̄ḿ tə́ ní, yā róō horoó dɔ loo tun̄ yá̰á̰ tə́ ta kum Kɔ́ɔ̄ɓē tə́. Ré nge tun̄ yá̰a̰ rāā yá̰á̰ kə́ yā kutə̄ń dɔ majaĺ yā deē ní oy anī, Nə́ɓā a mā̰ȳ rɔ̄n dɔn tə́. |
Bibəl ta Sar̄ © L'Alliance Biblique du Tchad, 2006, 2010.
Bible Society of Chad