Maleko 12 - Tokelauan New Testament

Ko te Talafakatuha o nā Nofolihi i te Tōvine

¹ Oi kāmata ai kua akoako atu e Iehu ia tagata i nā talafakatuha: “E i ei he tino na fano oi totō he tōvine e o ia. Kua ati fakatāmilo e ia he pa, ma keli he fātānoa ke tatau ai te vine, ma fau he fale ke leoleo ai te tōvine. Oi tuku ai e ia te tōvine ke lihi e ni nofolihi, kae fano i hana malaga ki hētahi atunuku.

² Kua pa ki te taimi e tau ai te tōvine, oi uga ai e ia hētahi o ana kaukauna ki nā nofolihi, ke kaumai tona vāega o te helehelega.

³ Kua puke e nā nofolihi te kaukauna, kua kini, ma uga ai vē e aunoa ma he mea.

⁴ Oi toe uga ai e te tino e a ia te tōvine hētahi kaukauna; kua kini e nā nofolihi te kaukauna ki te ulu ma fai ki ei nā āmioga mātagā.

⁵ Kua toe uga e te tino e a ia te tōvine hētahi kaukauna, ma na tāmate foki e ki lātou; ma na vēnā foki oi fai e ki lātou ki iētahi kaukauna e tokalahi, na kini iētahi kae tāmate iētahi.

⁶ Ko toe tahi lava te tino koi totoe e mafai ke uga, ko tona ataliki fakapelepele. Mulimuli ake, oi uga ai e ia tona ataliki ki nā nofolihi. Kua vē ake tana kupu, ‘E talitonu au ka amanakia e ki lātou toku ataliki.’

⁷ Kae kua fakataufai nā nofolihi ma lea vē tētahi ki tētahi, ‘Ko te ataliki tēnei o te tino e o ia te tōvine. Ōmai tātou olo oi tāmate ma kave ai tona tofi i te fenua o tona tamana mo ki tātou!’

⁸ Oi puke ai e ki lātou te ataliki ma tāmate, oi togi ai tona tino ki fafo o te tōvine.”

⁹ Kua fehili atu ia Iehu, “He ā nei ta te tino e o ia te tōvine ka fai? Ka hau nei oi tāmate nā nofolihi iēnā, ma tuku atu te tōvine ki ni iētahi tino.

¹⁰ E hēki faitau nei koutou ki te tuhituhiga paia e lea mai: ‘Ko te fatu na tīaki e nā faufale e hē aogā, kua kavea ma fatu e pito hili atu ona tāua.

¹¹ Ko te mea tēnei na fai e te Aliki; kai te manaia i te kikila ki ei!’ ”

¹² Na taumafai nā takitaki o Iutaia ke puke ia Iehu auā kua ki lātou hāfia, ko te talafakatuha tēnei na fai fakatatau ki a te ki lātou. Kae nae mātataku i te kaifenua, oi na tuku ai e ki lātou ia Iehu ka kua olo kehe.

Ko te Fehili e uiga ki te Totogi o nā Lāfoga

¹³ Kua uga atu ni tino o te kau Falehaio ma ni tino o te vāega e kau ki a Helota, ke tau lamalama ia Iehu i ni fehili.

¹⁴ Kua lea vē atu ki lātou ki a Iehu, “Te Faiakoga, e iloa e ki mātou ko koe e tautala i te meamoni, e aunoa ma he popole pe vēhea ake ia manatu o tagata. E hē kē amanakia he tino ona ko hona tūlaga, kae e akoako lava e koe te meamoni e uiga ki te finagalo o te Atua mo tagata. Lea mai ake, e fakataga i te tātou Tūlāfono ke totogi nā lāfoga ki a Kaihala? E tatau nei ke totogi e ki tātou pe hēai?”

¹⁵ Ka kua hāfia e Iehu te lātou togafiti oi tali vē atu ai ki ei, “He ā te tau lamalama ai koutou ki a te au? Kaumai he tupe hiliva ke kikila au ki ei.”

¹⁶ Kua fōki e ki lātou te tupe hiliva ki a Iehu, oi fehili atu ai ia Iehu, “E o ai te ata ma te igoa e tuhi ai?” Kua tali mai ki lātou, “E o Kaihala.”

¹⁷ Oi lea atu ai ia Iehu, “Fakafoki lava la ia mea a Kaihala ki a Kaihala, ma fakafoki ia mea a te Atua ki te Atua.” Na ofo lele ki lātou ki a Iehu.

Ko te Fehili e uiga ki te Toetū

¹⁸ Oi ōmamai ai ki a Iehu ni tino o te kau Hatukaio (ko nā Hatukaio e hē talitonu ki te toe tū mai te oti) ma lea vē atu ki ei,

¹⁹ “Te Faiakoga, na tuhi e Mohe te tūlāfono tēnei mo ki tātou: ‘Kāfai he tamāloa e i ei hana āvaga e oti kae e hēai hana fānau, e tatau tona uho ke fakaipoipo ma te fafine kae ke maua ai he la fānau e mafai ke takua e a tona uho kua oti.’

²⁰ Nae i ei he kau uho tama e toka fitu; na fakaipoipo te uho matua kae na oti kae hēki i ei hana fānau.

²¹ Oi fakaipoipo ai te uho tona lua ki te fafine, kae na oti foki e hēai hana fānau. Na vēnā foki te mea na tupu ki te uho tona tolu,

²² ma vēnā foki ki iētahi o te kau uho e toka fitu: na fakaipoipo uma ki lātou ki te fafine kae hēai he fānau. Mulimuli ake, oi oti ai foki te fafine.

²³ Kāfai la nā tino oti ka toe tutū mai i te aho o te toetū, ko ai te ka e a ia te āvaga? Ko te toka fitu uma tēnei na fakaipoipo ki te fafine”

²⁴ Kua tali atu ia Iehu ki a te ki lātou, “Kai te hehē lele o koutou! E koutou iloa pe aiheā? E māfua ona e hē koutou iloa nā Tuhituhiga Paia ma te mālohi o te Atua.

²⁵ Auā kāfai nā tino oti e toe tutū mai te oti, ka vē ki lātou ko nā agelu i te lagi ma ka hē fakaipoipo ki lātou.

²⁶ Kae vē la ki nā tino oti e toe fakatutū: e hēki faitau lele nei koutou ki te Tuhi a Mohe e takua ai te lākau tālatala na mumū? E tūhia i kinā ko te Atua na vāgana vēnei ki a Mohe, ‘Ko au ko te Atua o Apelaamo, te Atua o Ihaako, ma te Atua o Iakopo.’

²⁷ Ko ia ko te Atua o tagata ola, kae hē o tagata oti. Ko koutou e hehē lele!”

Ko te Fakatonuga e Hili te Tāua

²⁸ E i ei he faiakoga o te Tūlāfono nae i kinā ma na ia lagona nā fetaliakiga nae fai. Kua iloa e ia te lelei o nā tali a Iehu ki nā fehili a te kau Hatukaio, oi hōhō atu ai ki a Iehu ma fehili vē atu ki ei, “Tēfea te fakatonuga e pito hili atu te tāua?”

²⁹ Kua tali mai ia Iehu, “Ko te fakatonuga e fakamuamua ma pito hili te tāua, ko tēnei: ‘Ihalaelu e! Fakalogo mai. Ko te Aliki to tātou Atua ko ia oioti lava te Aliki.

³⁰ Alofa ki te Aliki tō Atua ma tō loto kātoa, ma tō agaga kātoa, ma tō māfaufau kātoa, ma tō mālohi kātoa.’

³¹ Ko tona lua o fakatonuga e pito hili te tāua, ko tēnei: ‘Alofa ki tō tuākoi e vē ona alofa koe ki a te koe lava.’ E hēai hētahi fakatonuga e hili atu te tāua i lo nā fakatonuga iēnei e lua.”

³² Kua lea atu te faiakoga o te Tūlāfono ki a Iehu, “E hako lelei lava koe, te Faiakoga. E hako lava tau lea mai, ko te Aliki ko ia oioti lava te Atua, e hēai hētahi atua kae nā ko ia lava oioti.

³³ E tatau koe ke alofa ki te Atua ma tō loto kātoa, ma tō māfaufau kātoa, ma tō mālohi kātoa, ma alofa ki tō tuākoi e vē ona alofa koe ki a te koe lava. E hili atu te tāua o te uhitaki ki nā fakatonuga iēnei e lua, i lo te fai o nā tāulaga mu i nā manu ma iētahi itūkāigā tāulaga ki te Atua.”

³⁴ Kua hāfia e Iehu te poto o te tali kua kaumai, oi toe lea vē atu ai ki ei, “Kua hē mamao kae kavea koe ma vāega o tagata e pule ki ei te Atua.” I te uma atuga lava o te kupu tēnei a Iehu, e hēki toe i ei lele he tino na toe fia toa ke fai hana fehili ki a te ia.

Ko te Fehili e uiga ki te Mehia

³⁵ Ka koi akoako atu ia Iehu i loto o te Mālumalu, oi fehili vē atu ai, “E vēhea ona lea nā faiakoga o te Tūlāfono ko he lāpuna e o Tavita te ka kavea ma Mehia?

³⁶ Ko Tavita lava ia na fakaohofia e te Agaga Paia ke lea vē: ‘Ko te Aliki te Atua na vāgana ki toku Aliki: Nofo i toku itū taumatau, ke pa ki te taimi e tuku ai e au nā fili o koe ki lalo o nā vae o koe.’

³⁷ Ko Tavita lava ia te na lea ko te Mehia ko te ‘Aliki’; e vēhea la ona Mehia he lāpuna o Tavita?” E tokalahi te kaifenua nae fakalogologo ki a Iehu ma te fiafia.

Kua Lapataki ia Iehu ke Fakaeteete i nā Faiakoga o te Tūlāfono

³⁸ Ka koi akoako atu ia Iehu ki a te ki lātou, oi vāgana atu ai ki ei, “Koutou ke fakaeteete i nā faiakoga o te Tūlāfono. E fiafia oi eva i o lātou kofuloloa ma fofou ke fakafeiloaki aloakia ake ki lātou e tagata i te māketi.

³⁹ E filifili e ki lātou nā nofoa fakapitoa i nā hūnako ma nā nofoa tāua i nā kaiga lalahi mo ki lātou.

⁴⁰ E fakavalea e ki lātou nā fafine kua oti a lātou āvaga ma kaihohoa a lātou mea uma, ma e fakaloloa a lātou tatalo ka ke ōfo ai ia tagata. Kae ka hili atu te pakia o ki lātou i te mamafa o te fakahalaga ka pa ki ei!”

Ko te Tāulaga a te Fafine kua Oti tana Āvaga

⁴¹ Kua nofo ia Iehu e tafapili ki te puha tupe mo nā tāulaga mo te Mālumalu, ma kikila ki nā tino ma a lātou tupe e tuku ki loto. E tokalahi nā tino maukoloa nae lalahi a lātou tupe e tuku ki loto;

⁴² oi hau ai he fafine mativa kua oti tana āvaga oi tuku ki loto ni tupe apamemea e lua, e tuha e maua ai he pene e fokotahi.

⁴³ Kua fakapotopoto mai e Iehu ona hoko, oi vāgana atu ai ki ei vēnei, “E takutino atu e au ki a te koutou, e hili atu te lahi o te fōaki a te fafine mativa tēnei kua oti tana āvaga, i lo ki lātou uma lele na fai a lātou tāulaga.

⁴⁴ Auā ko iētahi tino, ko a lātou tāulaga na fai i nā tupe totoe e lahi mai to lātou tamaokāiga; ka ko te fafine tēnei, e ui lava i tona mativa, kae na fōki uma lava nā tupe a ia e ola ai.”