Mateo 5 - ONUGBÙ NYƐNYÃ VUVƆAyulabui 1 Gɛ Yesu amɔ banɔɛza, ewu butu nɛa bha klɛ azaesi. Yɛ badɔkpasɛ nɛ aba yɛ ɔbha, 2 klɛ etenɔ balɛ kɛdɔ kasɛ pɛ aɖɔ sɛ, 3 “Ba yula bagɛ ba dɔɛtsyui nɛ ɔfufɔɛ mɛ, alasɛ balɛ yɛ kɛlɛ nu bukusiɔŋakɔ nɛ owũsise. 4 Ba yula bagɛ balɛ akpasɛ awɔ̃hũdzɛdza mɛ, alasɛ balɛ kite le be vu idzyi akpɛ. 5 Ba yula bagɛ enu banɔ yuyɔ, alasɛ balɛ aba ŋa kesukpa. 6 Ba yula bagɛ bubhɛ anɛ oniwɛ ɔɔta nɛ tɛzɛzam dzyɔgo shu so, alasɛ balɛ ebe xui. 7 Ba yula bagɛ balɛ edi eshutukubui, alasɛ balɛ le be di eshutukubui. 8 Ba yula bagɛ balɛ idzyi mɛ ebhui, alasɛ balɛ aba mɔ Kpaya. 9 Ba yula beboevu, alasɛ balɛ le be kulu asɛ Kpaya yeyialɛ. 10 Ba yula bagɛ ba kpatɔnɔ akpɛ tɛzɛza dzyɔgo so, alasɛ balɛ yɛ kɛlɛ nu bukusiɔŋakɔ nɛ owũsise. 11 “Ba yula wɔnɔ bagɛ banɔa kula, pɛ bakpatɔnɔ klɛ baa ɖɔ ebuikpã edidedi petee nɛ wɔnɔ shu akpɛ mɛ so. 12 Nɔ mɔ same tɛ nɔ wɔ, alasɛ wɔnɔɛ bhɛ tri nɛ owũsise, alasɛ kidzoe lɛ nɛ dia bha ke la ga pɛ ba kpatɔnɔ batɔnu nɛ gɛ eputɔ kɔ nɔ. Bɔmɔɛ Anɛ Kifu 13 “Wɔnɔ nu kanɔ nɛ mɛ bɔmɔɛ. Pɔ onu gɛ bɔmɔɛ lɛla bulɛ ɔdzyɛ, kɛlɛ bu zɛ ba dzi bɔmɔɛ? Bɔ tia pɛ kɔ kɛdɔnyɛdɔ, ɔyɛkɔ dɛ sɛ tɛ ba yɛkɔ bulɛ atɛɛ elu kɔ banɔ la ga. 14 “Wɔnɔ nu kanɔ nɛ mɛ kanɛgbɛ. Ɔmagbla nɔɔ gɛ otsri butua bha ba tɛ ba na ɔlɛ kpu. 15 Banɔ eti deke kanɛgbɛ pɛ baa yɛkɔ akpɛ kɛdɔesi. Yɛ osia bha baa yɛkɔ atrɔ, pɛ aakɔ anɔnyanɔ kifu. 16 Kana kidzoɛ lɛ nɛa bha ke, nɔ kɔ wɔnɔ kifu nɛ deke nɛ banɔa mɛ, sɛ tɛ bamɔ wɔnɔ kibuigba bhɛbhɛtɛ klɛ tɛ ba kpɛ wɔnɔ Aka nɛa bha nɛ owũsise. Ɔshã Nɛabha Tɛbhɛbhɛtɛ 17 “Nɔ tɛ bhɛtɛ tɔkpum ɔsɛ ɛba Ɔshã nɛ oxule kɔ ɔdɔgɔsɛ Batɔnu, ɛdɛ ba ɛlɛ oxule kɔ, pɔ ɛlɛa bha tɛbhɛbhɛtɛ. 18 Itsre nɔ kɛgba, ɔdɔnanɔ kibe lɛ gɛ owũsise anɛ kesukpa kaa lɛla, kɛdɔ ŋuŋlɔmɛ bhli dɛ, kɛdɔŋlɔmɛshi kɛdɔfuflɔ̃ bhli, ganɔ kidzo nyɛdzoa bha nɛ tɛ baa lɛla nɛ Ɔshã nɛm ɔdɔnanɔ kibe lɛ gɛ kibuinyɛbui kɛ bɛɛ lɛm beke. 19 Anɔnyanɔ gɛ ebule ɔshã nɛ obhliyi ɔkɔ toli klɛ akasɛ banɔ bhlatɔ tsyɛ asɛ ba bhɛtɛ ana, be be kulu yɛ ebhliyia dɛ nɛ bukusiɔŋakɔ nɛm nɛ owũsise, pɔ aanɔ nɛ gɛ aabhɛtɛ klɛ aakasɛ ɛshãɛ nɛɛ, be be kulu yɛ asɛ agbɛgbla nɛ owũsise bukusiɔŋakɔ. 20 Alasɛ itsre wɔnɔ sɛ odi nu sɛ wɔnɔ tɛzɛzadzyɔgo nɛ pɛ̃ dɛ Farisianɛ anɛ ɛshãdɔkasɛ nɛɛ, kɛlɛ lɛm sɛ nɔ tɛ bo tsoku owũsise bukusiɔŋakɔ nɛm. Kɛdɔkɛkasɛ Nɛ Anɔ Yiyi Shu 21 “Wɔnɔ no ti nu sɛ baɖɔ kukuuku etsre banɔ nɛ asɛ, ‘Tiyi anɔ, klɛ anɔnyanɔ gɛ eyi anɔ be be kulu kebhui nɛ yɛ.’ 22 Pɔ itsre nɔ sɛ, anɔnyanɔ gɛ amɔ oblo nɛ yɛadzya be be kulu kebhui nɛ yɛ. Ɔyɛkɔplɛnɔ anɔnyanɔ gɛ ebe tsre yadzya sɛ, ‘Ɔmɛtã kɔ kɛdɔnyɛdɔ,’ ebe bu shu nu nɛ Bebhuiklu naa mɛ. Pɔ anɔ nɛ gɛ aaɖɔ sɛ, ‘Wɔ agã onu!’ ebe tsoku butɔm anɛ kifu mabeke mabekem. 23 “So nɛɛ, onu gɛ ɔvɛnɔ kɛdɔ kukɔ nɛ busɔlɛvumokpo nɛa bha pɛ ɔbaka sɛ wadzya evunɔɛ bui tili nɛ wɔ, 24 shɛnahwɛ kɛdɔ nɛ shu olu ɔkɛlɛ nɛ busɔlɛvumokpo nɛ otugba tɛ ɔshɛ̃. Putɔnɔ nɛɛ vɛ tɛ ɔdɔ bhɛtɛ terikpo anɛ wadzya; tɛ otsio tsodzi ɔba tɛ ɔbɔ kɔ wɔɛ dɔ. 25 “Wũse wɔnɔ nɛ bagɛ ba yɛkɔɛ bui nɛ wɔ nɛe bhui nɛ shi zia. Bhɛtɛ kishi wũwũse nɛ kibe lɛ gɛ wɔnɔ nɛ yɛ oko tsri dzoa bha, flogo tɛ aba yɛkɔ wɔa kɔ ebhuiklu, tɛ ebhuiklu nɛ aba yɛkɔ wɔa kpɛ ahwɛ kɔ ɔshãelete, klɛ aba yɛkɔ wɔ ada tɛ̃a kpɛ vu. 26 Itsre wɔ kɛgba sɛ, ɔtɛ bo koeyi ɔdɔ nanɛ kibe lɛ gɛ ɔbuya kaple gɔgɔɛ. Kɛdɔkɛkasɛ Nɛ Ɔmamdɛdɛ Shu 27 “No ti nu gɛ baɖɔ asɛ, ‘Tɛ dɛ ɔmam.’ 28 Pɔ itsre wɔnɔ sɛ anɔnyanɔ gɛ ebe di adzɛ teli wɔ̃mɛ atɛ pɛɛ yɛ nɛ yɛ idzyi mɛ. 29 Onu gɛ wɔ kɛŋamɛ wɔ̃hũ nɛ kɔ sɛ ɔbhɛtɛ buzizi, kpɛɛ lɛ obu tɛ ɔyɛkɔ tɛɛ̃. Kɛpɛ kɔ wɔ sɛ tɛ wɔ shu nɛ ɔkɔ toli ɔpɔ tɛ̃ dɛ sɛ tɛ ba yɛkɔ wɔ anɔosi nɛ petee ada tɛ̃a kpɛ kifu gɛ tɛ baa ni di mɛ. 30 Klɛ onu wɔ kɛŋahwɛ nɔɔ kɔ sɛ ɔbhɛtɛ buzizi, bhui ɔlɛ tɛ ɔyɛkɔ tɛ̃. Apɛ kɔ wɔ sɛ tɛ wɔ shu nɛ ɔkɔ toli ɔtɛ za dɛ sɛ tɛ wɔ anɔosi nɛ petee ɔdɔ vɛ kifu gɛ tɛ baa ni di mɛ. Anyɛ Nɛ Adzɛ Aglɔshu Shɛshɛ̃nahwɛ 31 “Ba tɛ ɖɔɛ lɛ asɛ, ‘Anɔnyanɔ gɛ aba shɛ̃nahwɛ yedzini shu, alasɛ tɛ akɔ yɛ keplukpa nɛ lɛa bha.’ 32 Pɔ itsre wɔnɔ sɛ anɔnyanɔ gɛ ashɛ̃nahwɛ yedzini shu, gɛ odi nu sɛ adɛ ɔma mɛ so, akɔ sɛ adzɛ nɛ aba tɛ bhɛtɛ aglɔbui, klɛ anɔnyanɔ gɛ aaba tɛ gbanɔ adzɛ alɛlɛ nɛɛ abhɛtɛ aglɔbui. Batabu Shu Kɛdɔkɛkasɛ 33 “Ɔyɛkɔplɛnɔ, no ti nu sɛ, ba ɖɔɛ lɛ tsre banɔ kibe dzidze sɛ, ‘Nɔ tɛ tu wɔnɔ atabu, pɔ nɔ nyɛna wɔnɔ batabu nɛ mɛ ovunɔ gɛ nɔ ka kɔ Apalete.’ 34 Pɔ itsre wɔnɔ sɛ, Nɔ tɔɔ tanɔ kɛdɔ, eedzi sɛ owuũsise nɔɔ tanɔ tsyɛ o, alasɛ ɔlɛ onu Kpaya kegbu, 35 ɔdɔgɔsɛ ɔtanɔ kesukpa nɛo, alasɛ kalɛ nu Kpaya ɔtsrɛegbu, ɔflɔ ɔdɔgɔsɛ ɔtanɔ Yerusalɛm o, alasɛ yɛenu Ekusi nɛ ɔmagbla. 36 Klɛ nɔ tɛ tanɔ wɔnɔ kɛtɔkpu, alasɛ ɔtɛ bɔ na tɛka tirikpo bhɛtɛ tɛ kidzi kitutu ɔdɔgɔsɛ kifufu. 37 Kplitaa nɛ, kɔ wɔ ‘Xee’ nɛ edzi ‘Xee,’ tɛ wɔ ‘Owo’ nɛ edzi ‘Owo’, kibui nyɛbui di gɛ kɛɛ zɛ dɛ kana nɛ kide ɔfufɔɛkpã nɛ ɔkɔ. Kɛwɔ̃hũ Nɛ Kɛwɔ̃hũ Ɔzakɔ 38 “No ti nu gɛ ba ɖɔ asɛ, ‘Kɛwɔ̃hũ nɛ kɛwɔ̃hũ ɔzakɔ, klɛ kile nɛ kile ɔzakɔ.’ 39 Pɔ itsre wɔnɔ sɛ, Nɔ tɛ wɔ̃lãkɛ kibui nɛ anɔ kpã. Onu gɛ anɔ teli abɔ wɔ kɛdɔ nɛ kɛŋa ɔgla, tsyina kɛbɛtɛkpɛ mɛ ɔyɛ tsyɛ ɔkɔ yɛ tɛ abɔ. 40 Klɛ onu gɛ anɔ teli asama wɔ akɔ wɔ kesi awi nɛ, yɛkɔ kabha yɛ nɛ tsyɛ ɔta kɔ yɛ. 41 Anɔ teli atrɔ wɔa bha sɛ ɔgbanɛ yɛ kidzo kekplo tierikpo, ga bukplo tɔbha nɛ yɛ. 42 Kɔ anɔ nɛ gɛ eebisi wɔɛ dɔ, klɛ tɛ tsyina kede ɔkpɛ anɔ nɛ gɛ asa pa kɛdɔ tili nɛ wɔ ahwɛ. Tɛɖuɖɔ Kɔ Bagɛ Ba Dɛ Pɛɛ Wɔ 43 “No ti nu sɛ ba ɖɔ asɛ, ‘Pɛɛ wɔhaɛ kibui, tɛ ogu anɔ gɛ ata pɛɛ wɔ.’ 44 Pɔ itsre nɔ sɛ, nɔ ɖɔ bagɛ ba taa pɛɛ wɔnɔ, tɛ no bisi kɛdzyɔgo kɔ bagɛ ba kpatɔnɔ wɔnɔ, 45 sɛ tɛ nɔ bo dzi beyi kɔ wɔnɔ Aka nɛ owũsise. Yɛ akɔ sɛ yɛ kiwi nɛ yɛɛ kɔ ezizi nɛ adzyɔgo, klɛ aakɔ sɛ subha adɔ abalɛ adzyɔgo nɛ ezizi nɛa bha. 46 Onu gɛ ɔɔɖɔ bagɛ baa ɖɔ wɔ, kide ɔbɔ mɔ nɛ kɛlɛ mɛ? Sɛ badɔdzyɔ nɛ tsyɛ baa bhɛtɛ ana? 47 Klɛ onu gɛ ɔɔsɛnɔ wadzyalɛ tite ko, kide kinu sɛ ɔɔbhɛtɛ dɛ bagɔgɔɛ? Sɛ bagɛ ba kpɛ kɛtɔkpuesi kɔ kɛdɔ bhlatɔ nɛ tsyɛ baa bhɛtɛ kana? 48 Nɔ za nɛ tɛnɛna mɛ, ansɛ gɛ wɔnɔ Owũsise Aka nɛ alɛ nɛ tɛnɛna mɛ. |
© Ghana Institute of Linguistics, Literacy and Bible Translation
Wycliffe Bible Translators, Inc.