I vēstule tessalonikīšim. 2 - Svātī Roksti Jaunais Īstōdejums 1937 (Aloizijs Broks)

II.

¹ Brōli, jyus zynat poši, ka myusu uzastōšona pi jums nabeja bez panōkumim.

² Lai gon mums, kai jyus zynot, pyrmōk Filipijā vajadzēja byut sōpēs un pasmōdēšonā, tūmār pasaļaudami uz myusu Dīvu, mes īsadrūšynōjom sludynōt jums Dīva Evangeliju, nasaskotūt uz daudzom ceiņom.

³ Un myusu sludynōšonai nav nikō kūpeja ar mōneišonas vai montkōreibas nūlyukim, ni arī ar viļteibu.

⁴ Tai kai Dīvs myusus pagūdynōja mums uztycūt sludynōt Evangeliju, tad mes runojam, lai īpatyktu na cylvākim, bet gon Dīvam, kas cauri redz sirdis.

⁵ Mes nikod, kai jyus zynat, nanōcem ar glaimojūšom runom, ni arī ar nūslāptu montkōreibu, — Dīvs ir tam līcinīks, —

⁶ Slavas mes nameklējom pi ļaudim, ni pi jums, ni pi citim.

⁷ Lai gon mes, kai Kristus apostoli, varējom pret jums byut uzstōjeigi, bet mes storp jums bejom kautreigi, kai barōtōja (mōte), kas gōrbej sovus bārnus.

⁸ Mīlesteibas piļdeiti uz jums, mes gribējom jums na tikai Dīva Evangeliju snēgt, bet arī sovu dzeiveibu, jo jyus klivot mums mīli.

⁹ Brōli, jyus pīminit myusu ryupes un pyules. Mes strōdōjom dīn un nakt, lai nivīna nu jums naapgryutynōtu tad, kad mes jums sludynōjom Dīva Evangeliju.

¹⁰ Jyus asot līcinīki, arī Dīvs ir līcinīks, cik cāli, taisneigi un navaiņojami mes pret jums, ticeigajim, izaturējom.

¹¹ Jyus zynot, ka mes ikvīnu nu jums, kai tāvs sovu bārnu, pōrsorgōjom, pamūdynōjom un

¹² zvārynōjom, lai jyus Dīva cīneigi dzeivōtu, kas jyusus uz sovu vaļsteibu un uz sovu gūdeibu ir paaicynōjis.

¹³ Tōpēc mes bez pōrstōšonas pateicam Dīvam par tū, ka jyus Dīva vōrdu, kuru nu mums dzērdējot, pījēmet na kai cylvāku vōrdu, bet gon kai taidu, kaids jys ir patīseibā, — kai Dīva vōrdu, kas pi jums, kuri asot īticējuši, ir darbeigs.

¹⁴ Tai tad, jyus, brōli, asot pakaļdareitōji Dīva draudzem, kas ir Judejā ikš Jezus Kristus, un jums nu sovim tautīšim beja jōpacīš taidas pat sōpes, kai tim nu jūdim.

¹⁵ Jī (jūdi) pat Kungu Jezu un pravīšus nūnōvēja, jī arī myusus vojōja. Jī Dīvam nav pateikami un ir īnaidā ar visim cylvākim.

¹⁶ Jī līk škēršļus, lai mes nasludynōtu pogōnim, ka tī natyktu izglōbti, un tai jī pīpiļdeja sovu grāku māru vysā pylnu. Beidzūt arī (Dīva) dusme par jim ir atnōkuse.

¹⁷ Brōli, jau ir pagōjis laiks, kai mes nu jums ōreigi, lai gon na sirdī, asom škērti un myusūs ceļās korsta vēlēšonōs jyusus otkon īraudzeit.

¹⁸ Tōpēc mes gribējom, mozōkais, es, Pōvuls pi jums na reizi aizīt, bet satans myusus aizkavēja.

¹⁹ Un kas tad cyts, ka na jyus asot myusu cereiba, myusu prīca, myusu slavas krūņs myusu Kunga Jezus (Kristus) prīškā pi Jō atnōkšonas?

²⁰ Jā, jyus asot myusu slava un myusu prīca.