Dↄaanaↄ 1 - Bòó Bibeli LuayãtaalaIsailiↄ zĩkaa ń Kanaa bui pↄ́ gↄ̃̀ↄ 1 Yozuee gaa gbɛa Isailiↄ Dii là à mɛ̀: Dé mɛ́ a gɛ́ zĩkaiwɛ̃ɛ ń Kanaaↄ káaui? 2 Ɔ̃ Dii mɛ̀: Yuda buiↄ mɛ́ aa gɛ́. À ma! Ma bùsupi nànɛ́ ń ↄzĩɛ. 3 Ɔ̃ Yuda buiↄ ò ń gbɛ̃́ Simɛↄ buiↄnɛ: À mↄ gɛ zɛwɛ̃ɛ bùsu pↄ́ wa kpàwáu, wà zĩka ń Kanaaↄ, wí gbasa gɛ́ zɛiɛ́ bùsu pↄ́ wa kpàwáu. Ɔ̃ Simɛↄ buiↄ gɛ̀ńnↄ. 4 Kɛ́ Yuda buiↄ gɛ̀ màa, Dii Kanaaↄ ń Pɛliziↄ nànɛ́ ń ↄzĩ, ↄ̃ aa ń dɛdɛ Bɛzɛki ↄ̀aasↄsↄo lɛɛ kwi (10.000). 5 Wekĩi aa Adonibɛzɛki lè, aa zĩkàaànↄ, ↄ̃ aa Kanaaↄ ń Pɛlizipiↄ dɛ̀dɛ. 6 Kɛ́ kíapi lɛ́ bàalɛ, ↄ̃ aa pɛ̀wà. Aa aà kũ̀, ↄ̃ aa aà ↄnɛmiaↄ ń aà gbánɛmiaↄ zↄ̃̀zↄ̃. 7 Ɔ̃ Adonibɛzɛki mɛ̀: Ma kía gbɛ̃ↄn bàaↄ̃kwiↄ ↄnɛmiaↄ ń ń gbánɛmiaↄ zↄ̃̀zↄ̃, ↄ̃ aa ma táabũnu blɛ kasonaↄ pɛ̀ɛlɛ aa blè. Lá má kɛ̀ gbɛ̃́piↄnɛ fĩa ↄ̃ Lua bòmɛɛ. Ɔ̃ aa tàaànↄ Yelusalɛũ, we à gàu. 8 Kɛ́ Yuda buiↄ lɛ̀lɛ Yelusalɛũwa aa sì, ↄ̃ aa a gbɛ̃́ↄ dɛ̀dɛ ń fɛ̃ndao, aa tɛsↄ̃̀wà. 9 Bee gbɛa Yuda buiↄ gɛ̀ zĩkai ń Kanaa pↄ́ kú bùsu gusĩsĩdeuↄ ń Nɛgɛvɛo ń gusalalao. 10 Aa gɛ̀ lɛ̀lɛ Kanaa pↄ́ kú Hɛblↄ̃ↄwa. Yãa Hɛblↄ̃ tↄ́n Kiliataaba. We aa zĩblèu Sesai ń Aimanio ń Talemaiowa. 11 Bↄa we aa gɛ̀ lɛ̀lɛ Dɛbiideↄwa. Yãa Dɛbii tↄ́n Kiliasɛfɛɛ. 12 Ɔ̃ Kalɛbu mɛ̀: Gbɛ̃́ pↄ́ lɛ̀lɛ Kiliasɛfɛɛpiwa a sì ↄ̃ má a nɛnↄɛ Akesa kpawà nↄ ũ. 13 Kalɛbu dãuna Kenazi nɛ́ Ɔniɛli mɛ́ sì, ↄ̃ Kalɛbu a nɛnↄɛpi kpàwà. 14 Kɛ́ à aà sɛ̀, à nàɛwà aà gɛ tↄↄlɛ wabikɛ a maewa. Kɛ́ nↄɛpi pìla a zàa'ĩnawa, ↄ̃ aà mae Kalɛbupi aà là à mɛ̀: Bↄ́ ń yeii? 15 Ɔ̃ a wèwà à mɛ̀: Gbɛ̃kɛkɛmɛɛ. Lá tↄↄlɛ pↄ́ n ma gba ku Nɛgɛvɛ guwaiwaiuɛ, ma gba a nibↄnade sa. Ɔ̃ Kalɛbu aà gbà tↄↄlɛ pↄ́ a nibↄna ku sĩ̀sĩↄna musu ń a nibↄna pↄ́ kú guzulɛuo. 16 Mↄizi ã̀nsue bui pↄ́ wì mɛ Keniↄ bↄ̀ wɛ̃́lɛ daminalikpɛdeu ń Yuda buiↄ, aa gɛ̀ zↄ̃̀lɛńnↄ ń bùsuu Alade saɛ Nɛgɛvɛ guwaiwaiu. 17 Ɔ̃ Yuda buiↄ ń ń gbɛ̃́ Simɛↄ buiↄ gɛ̀ lɛ̀lɛ Kanaa pↄ́ kú Zefataↄwa. Aa wɛ̃́lɛpi kɛ̀ kɛ́lɛkɛlɛ, ↄ̃ aa tↄkpàɛ̀ Ɔↄma. 18 Yuda buiↄ Gaza ń Asekelonio ń Ɛkɛlonio ń ń tↄↄlɛↄ sì. 19 Dii kúńnↄ, ↄ̃ aa ń bùsu gusĩsĩde sì, ãma aai fↄ̃ a gusalaladeↄ yào, kɛ́ gbɛ̃́piↄ zĩkasↄ̃goↄ vĩ mↄpↄ ũ yã́i. 20 Wà Hɛblↄ̃ kpà Kalɛbuwa lá Mↄizi a lɛgbɛ̃̀wa, ↄ̃ a sì Anaki bui gbɛ̃ↄn àaↄ̃ↄwa. 21 Bɛ̃yãmɛɛ buiↄ sↄ̃ aai Yebusi pↄ́ kú Yelusalɛũↄ yao, ↄ̃ Yebusiↄ kúńnↄ Yelusalɛũ e ń a gbão. 22 Yosɛfu buiↄ sↄ̃ aa lɛ̀lɛ Bɛtɛliwa, mɛ́ Dii kúńnↄ. 23 Yãa Bɛtɛli tↄ́n Luzu. Kɛ́ aa gbɛ̃́ↄ zĩ̀ Bɛtɛli asiigwai, 24 asiigwanapiↄ gↄ̃ɛe è, àlɛ bↄ wɛ̃́lɛpiu, ↄ̃ aa òɛ̀: Lá wá kɛ wà gɛ̃ wɛ̃́lɛ guu owɛ̃ɛ, wí gbɛ̃kɛkɛnɛ. 25 Kɛ́ à gɛ̃kĩi ↄ̀lↄnɛ́, ↄ̃ aa wɛ̃́lɛpideↄ dɛ̀dɛ ń fɛ̃ndao, ↄ̃ aa gↄ̃ɛpi tò ń aà daɛↄ píi. 26 Gↄ̃ɛpi gɛ̀ Iti bùsuu, à wɛ̃́lɛ kàlɛ we, ↄ̃ à tↄkpàɛ̀ Luzu. Tↄ́ bee mɛ́ gↄ̃̀ɛ̀ e ń a gbão. 27 Manase buiↄ i fↄ̃ Bɛtɛsã ń Taanakio ń Dooo ń Ibleaũo ń Mɛgidoo ń ń bualoũↄ sì Kanaaↄwao, aa gì wa zↄ̃lɛa bùsupiuɛ. 28 Kɛ́ Isailiↄ gbãa è, ↄ̃ aa Kanaaↄ dà zↄzĩu, aai ń yá píio. 29 Màa Ɛflaiũ buiↄ i Kanaa pↄ́ kú Gɛzɛɛↄ yao, ↄ̃ aa ku we sãnu. 30 Zabulↄni buiↄ sↄ̃ aai Kanaa pↄ́ kú Keloni ń Naalolioↄ yao, ↄ̃ aa ń dá zↄzĩu. 31 Asɛɛ buiↄ i gbɛ̃́ pↄ́ kú Ako ń Sidↄ̃o ń Alabɛo ń Akazibuo ń Ɛlɛbao ń Afɛkio ń Leobɛo yao, 32 ↄ̃ aa ku sãnu ń Kanaa bùsudepiↄ. 33 Nɛfatali buiↄ i Bɛsɛmɛsideↄ ń Bɛtanadeↄ yao, ↄ̃ aa ku sãnu ń Kanaa bùsudepiↄ, aa ń dá zↄzĩu. 34 Ɔ̃ Amↄleↄ ↄzↄ̃̀ Dã buiↄzi, aa ń kpá gusĩsĩdeu, aai weinɛ́ aa mↄ̀ zↄ̃̀lɛ gusalalauo. 35 Amↄlepiↄ gi zↄ̃lɛa Ɛlɛsi gbɛzĩ ń Ayalonio ń Saalebiũo. Kɛ́ Yosɛfu buiↄ gbãa è, ↄ̃ aa ń dá zↄzĩu. 36 Amↄle bùsu zↄ̃lɛ dàalɛ za Sóigbɛbↄlɛiɛ e à gɛ̀ pɛ̀ò Selawa e à gɛ̀ò aɛ. |
Boko Bible © SIM International, 2010.