Mācītājs 12 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals

¹ Atceries Radītāju savās jaunības dienās, pirms ļaunās dienas ir atnākušas un klāt gadi, par kuriem tu teiksi: man nav no tiem patikas! –

² Pirms vēl saule ir aptumsusi un gaisma, un mēness, un zvaigznes, un mākoņi atgriežas, nesdami lietu, –

³ dienā, kad dreb nama sargi un liecas pie zemes spēka vīri, kad malējas mitas, jo viņu tik maz, kad sadrūmst sievas, kas raugās pa logu,

⁴ un durvis uz ielu ciet, un noklust dzirnu balss, un cilvēks ceļas ar putnu balsīm – jo dziesmu meitas visas pieklusušas,

⁵ ir augstāk pakāpties tas bīstas – briesmas tam visur ceļā. Vēl mandeļkoks zied, bet sienāzis sevi nes kā nastu, un kaperkrūma auglis viļ, jo cilvēks iet uz savu mūža namu un apraudātāji jau riņķo apkārt –

⁶ līdz pušu sudraba saite un sadauzīta zelta bļoda, un sasista krūka pie avota, un salauzts ritenis ūdens akai,

⁷ un atgriežas pīšļi zemē, kur tie bija, bet gars atgriežas pie Dieva, kas to deva!

⁸ Tukšību tukšība, saka mācītājs, viss ir tukšība!

Epilogs

⁹ Mācītājs ne tikai pats bija gudrs vīrs, viņš mācīja gudrību tautai un apsvēra, pārlūkoja un sarindoja daudzus sakāmvārdus.

¹⁰ Mācītājs pūlējās atrast tīkamus vārdus – uzrakstīti ir īsti patiesības vārdi.

¹¹ Gudro vārdi ir kā vēršu dzenamie dzelkšņi, un kā iedzītas naglas ir savāktie izteicieni, kas vienīgā Gana doti.

¹² Un vēl, mans dēls, uzmanies – lielai grāmatu sacerēšanai nav gala un liela aizraušanās ar tām nopūlē miesu!

¹³ Saņemot kopā visu dzirdēto: bīsties Dieva un ievēro viņa baušļus, jo tas ir viss, kas cilvēkam jādara!

¹⁴ Jo Dievs iztiesās visu, kas darīts, – visu apslēpto, vai tas labs vai ļauns.