Ījaba 17 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals

Ījabs: dod man atdusu kaut vai kapā

¹ Mans gars ir salauzts, manas dienas izsīkušas – kapi man!

² Vai neesmu izsmieklā likts? Viņu ņirgās man kavējas skatiens!

³ Galvo pats sev par mani! Kurš cits sitīs man saujā?

⁴ Viņu sirdis tu esi saprātam slēdzis, tad jau tu viņus nepaaugstināsi!

⁵ Kas draugus savtīgi nosūdz, tā dēliem acis izīgs!

⁶ Viņš mani licis tautām par parunu, par tādu, kam vaigā spļauj, esmu kļuvis.

⁷ No bēdām acis man tumst, visi mani locekļi kā ēnas.

⁸ Taisnie iztrūcinātos par to, un šķīstais noskaistos uz bezgodi.

⁹ Taisnais turēsies uz sava ceļa, kam tīras rokas, tas pieaugs spēkā!

¹⁰ Nu visi nāciet vēlreiz pret mani! Tik nerodu gudra jūsu vidū –

¹¹ manas dienas ir garām, mani nodomi prom, manas sirds alkas –

¹² tās darītu nakti par dienu, gaisma nāktu tūlīt pēc tumsas.

¹³ Ja kapu es cerētu sev par namu, ja tumsā uzklātu cisas,

¹⁴ sacītu bedrei: tu mans tēvs! – un tārpam: mana māte un māsa! –

¹⁵ Kur tad būtu mana cerība? Kurš manu cerību ieraudzītu?

¹⁶ Vai tā nokāps man kapā līdzi? Vai mēs kopā gulsimies pīšļos?”