Lūkas 13 - Glika Bībele 8. izdevums

Siloāmas tronis, 4; neauglīgais vīģes koks, 8; Jēzus dziedina sievu, 10; dažādas līdzības, 18; šaurie vārti, 23; Jūdu pārgalvība, 34.

¹ Bet tanī pašā brīdī tur kādi gadījās, kas viņam pasludināja par Galilejiešiem, kuru asinis Pilāts bija sajaucis ar viņu upuriem.

² Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Vai jums šķiet, ka šie Galileji ir bijuši lielāki grēcinieki nekā visi pārejie Galileji, tāpēc ka tie sodu cietuši.

³ Es jums saku: nebūt ne; bet ja jūs neatgriezīsities no grēkiem, tad arī jūs visi tāpat tapsiet nomaitāti.

⁴ Jeb vai jums šķiet, ka tie astoņpadsmit, uz kuriem tornis Siloāmā krita un ko tas nosita, vainīgāki ir bijuši pār visiem cilvēkiem, kas Jeruzālemē dzīvo?

⁵ Es jums saku: nebūt ne; bet ja jūs no grēkiem neatgriezīsities, tad jūs visi tāpat tapsiet nomaitāti.”

⁶ Un Viņš sacīja šo līdzību: “Kādam cilvēkam vīģes koks bija stādīts savā vīna kalnā, un tas nāca, augļus no tā meklēt un neatrada.

⁷ Tad viņš uz vīna dārznieku sacīja: redzi, es jau nāku trīs gadus, augļus meklēt uz šī vīģes koka un neatrodu; nocērt to, ko tas velti aizņemzemi?

⁸ Bet tas atbildēja un uz viņu sacīja: kungs, lai tas vēl stāv šo gadu, tiekams to aproku un apmēsloju,

⁹ Vai jel tas augļus nenesīs; ja ne, tad tu pēc to vari nocirst.”

¹⁰ Un Viņš mācīja vienā no sinagogām sabatā.

¹¹ Un redzi, tur bija sieva, kurai bija neveselības gars astoņpadsmit gadus, un tā bija savilkta un nemaz nevarēja taisni atliekties.

¹² Bet Jēzus, viņu redzēdams, to pieaicināja un uz to sacīja: “Sieva, topi vaļā no savas neveselības!”

¹³ Un uzlika tai rokas, un tūdaļ viņa tapa taisna un slavēja Dievu.

¹⁴ Bet sinagogas priekšnieks apskaities par to, ka Jēzus sabatā bija dziedinājis, atbildēja un uz ļaudīm sacīja: “Sešas dienas ir, kurās jāstrādā, tad nu tanīs nāciet un liekaties dziedināties, un ne sabatā.”

¹⁵ Tad Tas Kungs tam atbildēja un sacīja: “Tu liekuli, vai ikviens jūsu starpā savu vērsi vai ēzeli neatraisa no siles sabatā un to nenoved dzirdīt?

¹⁶ Bet šī Ābrahāma meita, ko sātans, redzi, astoņpadsmit gadus ir saistījis, vai tā nebija sabatā atraisāma no šīs saites?”

¹⁷ Un Viņam to sakot visi Viņa pretinieki kaunējās un visi ļaudis priecājās par visiem šiem brīnuma darbiem, kas caur Viņu notika.

¹⁸ Un Viņš sacīja: “Kam Dieva valstība līdzinājās, un kam to līdzināšu?

¹⁹ Tā ir līdzinājama sinepju graudiņam, ko cilvēks ņēmis iemeta savā dārzā; un tas uzauga un palika par lielu koku, un putni apakš debess taisīja ligzdas viņa zaros.”

²⁰ Un atkal Viņš sacīja: “Kam Dieva valstību līdzināšu?

²¹ Tā ir līdzinājama raugam, ko sieva ņēmusi iejauca trijos mēros miltu, tiekams viss sarūga.”

²² Un Viņš pilsētas un ciemus pārstaigāja mācīdams un iedams uz Jeruzālemi.

²³ Bet viens uz Viņu sacīja: “Kungs! Vai to ir maz, kas nāks Debesu valstībā?” Bet Viņš uz tiem sacīja:

²⁴ “Cīnieties ieiet caur šauriem vārtiem, jo, Es jums saku, daudz meklēs ieiet un nevarēs.

²⁵ Kad nama Kungs celsies un durvis aizslēgs, un jūs iesāksiet ārā stāvēt un pie durvīm klaudzināt sacīdami: Kungs, Kungs, atdari mums; tad Viņš atbildēdams jums sacīs: Es jūs nepazīstu, no kurienes jūs esat.

²⁶ Tad jūs iesāksiet sacīt: mēs Tavā priekšā esam ēduši un dzēruši, un Tu esi mācījis mūsu ielās.

²⁷ Un Viņš sacīs: Es jums saku, Es jūs nepazīstu, no kurienes jūs esat; atkāpjaties no Manis, visi jūs ļauna darītāji.

²⁸ Tur būs raudāšana un zobu trīcēšana, kad jūs redzēsiet Ābrahāmu un Īzaku un Jēkabu un visus praviešus Dieva valstībā, bet sevi pašus izmestus ārā.

²⁹ Un tad nāks no rīta un vakara puses, no ziemeļa un dienvidu puses, un sēdēs Dieva valstībā.

³⁰ Un redzi, ir pēdējie, kas būs pirmie, un ir pirmie, kas būs pēdējie.”

³¹ Tanī dienā kādi farizeji atnāca un uz Viņu sacīja: “Izej un ej projām no šejienes; jo Hērods grib Tevi nokaut.”

³² Un Viņš uz tiem sacīja: “Ejat un sakāt šai lapsai: redzi, Es velnus izdzenu un slimus daru veselus šodien un rīt, bet trešajā dienā Es būšu galā.

³³ Tomēr Man vēl šodien un rīt un parīt jāstaigā; jo tas neklājās, ka pravietis citur galu dabū, kā Jeruzālemē.

³⁴ Jeruzāleme, Jeruzāleme, tu, kas nokauj praviešus un ar akmeņiem nomētā tos, kas pie tevis sūtīti. - cik reiz Es esmu gribējis tavus bērnus sakrāt, itin kā vista savus cālīšus apakš spārniem; un jūs neesat gribējuši.

³⁵ Redzi, jūsu nams jums top atstāts postā. Bet patiesi, Es jums saku, ka jūs Mani neredzēsiet, līdz kamēr tas laiks nāk, kad jūs sacīsiet: slavēts, kas nāk Tā Kunga Vārdā.”