Mathai 12 - Vajtswv Txojlus - lus Hmoob Dawb - txhais tshiab xyoo 2004De hnab mog hnub Xanpatau ( Mk. 2:23-28 ; Lk. 6:1-5 ) 1 Tom qab ntawd hnub Xanpatau Yexus taug kev hauv ib daim teb mog. Nws cov thwjtim tshaib plab lawv txawm pib de hnab mog los noj. 2 Thaum cov Falixai pom li ntawd, lawv txawm hais rau Yexus tias, “Saib maj, koj cov thwjtim ua tej uas caiv tsis kheev ua rau hnub Xanpatau.” 3 Yexus hais rau lawv tias, “Nej tsis tau nyeem tej uas Davi ua rau thaum nws thiab cov neeg uas nrog nws tshaib plab lov? 4 Nws twb nkag mus rau hauv Vajtswv lub tsev muab tej ncuav uas xyeem txawb rau ntawm Vajtswv lub xubntiag los noj, yog tej uas nws thiab nws cov neeg caiv tsis pub noj tsuas yog cov pov thawj thiaj noj tau xwb. 5 Thiab nej tsis tau nyeem hauv phau kevcai lov, qhov uas hais tias hnub Xanpatau cov pov thawj hauv lub tuam tsev yeej ua puas tsuas hnub Xanpatau los kuj tsis txhaum? 6 Kuv hais rau nej tias, ntawm no muaj ib yam uas loj dua lub tuam tsev. 7 Yog nej nkag siab nqe uas hais tias, ‘Kuv ntshaw txojkev hlub, tsis yog ntshaw qhov uas tua tsiaj xyeem,’ mas nej yuav tsis rau txim rau tus uas tsis txhaum. 8 Rau qhov Neeg leej Tub yog hnub Xanpatau tus tswv.” Tus yawg qhuav tes ( Mk. 3:1-6 ; Lk. 6:6-11 ) 9 Yexus tawm qhov ntawd mus thiab mus rau hauv lawv lub tsev sablaj. 10 Mas muaj ib tug yawg qhuav ib sab tes nyob hauv thiab. Lawv txawm nug Yexus tias, “Muaj cai kho mob rau hnub Xanpatau los tsis muaj cai?” xwv lawv thiaj tau chaw kom Yexus. 11 Yexus hais rau lawv tias, “Nej cov yog leejtwg muaj tib tug yaj xwb mas tus yaj ntawd poob rau hauv qhov rau hnub Xanpatau, nws yuav tsis mus muab tus yaj ntawd rho tawm los lov? 12 Ib tug neeg yimhuab tsim txiaj dua tus yaj. Yog li no muaj cai ua qhov zoo rau hnub Xanpatau.” 13 Ces Yexus txawm hais rau tus qhuav tes ntawd tias, “Cia li xyab kiag koj txhais tes.” Tus ntawd txawm xyab kiag tes, mas nws txhais tes txawm zoo kiag li qub ib yam li sab tod. 14 Cov Falixai txawm tawm mus sablaj tias yuav ua li cas thiaj tua tau Yexus. Tus tub qhe uas Vajtswv xaiv 15 Thaum Yexus paub li ntawd nws txawm tawm qhov ntawd mus. Muaj neeg coob coob raws nws qab mus mas nws kho lawv tej mob zoo txhua tus, 16 thiab hais kom lawv tsis txhob qhia rau luag paub nws. 17 Tej no thiaj tiav raws li xibhwb Yaxaya uas cev Vajtswv lus tau hais tseg tias, 18 “Saib maj, kuv tus qhev uas kuv xaiv cia lawd, yog tus uas kuv hlub, yog tus uas kuv txaus siab rau. Kuv muab kuv tus Ntsuj Plig rau hauv nws, nws yuav qhia txojkev ua ncaj ua ncees rau ib tsoom tebchaws. 19 Nws yuav tsis sib cav sib ceg thiab tsis qw nrov, thiab tsis muaj leejtwg hnov nws lub suab tom tej kev. 20 Tus tauj deg uas lov lawm nws yuav tsis muab tu, tus teeb xeeb ncho pa twb yuav tuag los nws yuav tsis muab tua, mus txog thaum nws coj txojkev ua ncaj ua ncees kov yeej. 21 Ib tsoom tebchaws yuav vam khom nws lub npe.” Yexus thiab dab Npe‑eexenpu ( Mk. 3:20-30 ; Lk. 11:14-23 ) 22 Thaum ntawd muaj neeg coj ib tug raug dab uas dig muag thiab hais tsis tau lus tuaj cuag Yexus, mas Yexus kho nws zoo, tus ntawd txawm hais tau lus thiab pom kev lawm. 23 Tej neeg sawvdaws kuj phimhwj thiab hais tias, “Tus no tsis yog Davi li tub kaj?” 24 Tiamsis thaum cov Falixai hnov li ntawd, lawv txawm hais tias, “Tus yawg no siv tus thawj dab Npe‑eexenpu li hwjchim ntiab dab tawm.” 25 Yexus paub tej uas lawv xav nws thiaj hais rau lawv tias, “Txhua lub tebchaws uas tawg faib lawd yeej yuav puam tsuaj, thiab lub moos twg lossis lub tsev twg tawg faib lawd yeej nyob tsis tau. 26 Yog Xatas rov ntiab Xatas tawm, nws kuj faib tawg tag lawm, mas nws lub tebchaws yuav nyob tau li cas? 27 Yog kuv siv dab Npe‑eexenpu li hwjchim ntiab dab tawm, es nej cov neeg nev, lawv siv leejtwg ntiab dab tawm? Yog li ntawd ces lawv yuav ua cov uas txiav txim rau nej. 28 Yog kuv siv Vajtswv Ntsuj Plig ntiab dab tawm, mas Vajtswv lub tebchaws twb los txog nej lawm. 29 Lossis leejtwg yuav nkag mus rau hauv ib tug uas muaj zog heev lub tsev thiab lws tau nws tej qhov txhia chaw tau li cas? Yuav tsum yog xub muab tus uas muaj zog ntawd khi ua ntej tso thiaj li lws tau nws lub tsev. 30 Tus uas tsis tuaj kuv tog yeej tawm tsam kuv, thiab tus uas tsis nrog kuv qaws los ua ke, nws yeej muab ua kom tawg ua sab ua sua. 31 Vim li no kuv hais rau nej tias, txhua yam kev txhaum thiab tej lus uas hais lus tuam mom yuav zam tau rau neeg tiamsis tej lus uas hais tuam mom Vaj Ntsuj Plig yuav zam tsis tau kiag li. 32 Leejtwg hais lus tawm tsam Neeg leej Tub yuav zam tau nws lub txim, tiamsis leejtwg hais lus tawm tsam Vaj Ntsuj Plig dawb huv yuav zam tsis tau kiag li tsis hais tiam no lossis tiam tom ntej. Tsob ntoo thiab cov txiv ( Lk. 6:43-45 ) 33 “Yuav tsum yog tsob ntoo zoo cov txiv thiaj zoo, yog tsob ntoo phem cov txiv kuj phem. Yuav pom cov txiv thiaj paub tsob ntoo. 34 Cov niag noob nab phem, nej yog neeg phem, nej yuav ua li cas hais tau lus zoo? Rau qhov lub qhov ncauj yeej hais tej uas puv nkaus hauv lub siab tawm los. 35 Tus neeg zoo yeej rho yam zoo hauv nws lub txhab uas khaws yam zoo cia tawm los, tus neeg phem yeej rho yam phem hauv nws lub txhab uas khaws yam phem cia tawm los. 36 Kuv hais rau nej tias, neeg yuav tsum lees txhua lo lus tsis muaj qabhau uas lawv tau hais lawd rau hnub uas teem txim. 37 Koj yuav dim lub txim lossis yuav raug txim kuj nyob ntawm koj lo lus hais xwb.” Neeg xav pom txujci tseem ceeb ( Mk. 8:11-12 ; Lk. 11:29-32 ) 38 Thaum ntawd cov xibhwb qhia Vajtswv kevcai thiab cov Falixai qee leej hais rau Yexus tias, “Xibhwb, peb xav pom koj ua ib yam txujci phimhwj.” 39 Yexus teb lawv tias, “Tiam neeg no phem thiab fav xeeb nrhiav ib yam txujci tseem ceeb, tiamsis lawv yuav tsis pom dua txujci tseem ceeb tsuas yog zaum txujci uas muaj rau Yauna uas yog xibhwb cev Vajtswv lus xwb. 40 Yauna nyob hauv tus ntses loj lub plab tau peb hnub peb hmos li cas, Neeg leej Tub yuav nyob hauv nruab av peb hnub peb hmos ib yam li ntawd. 41 Thaum txiav txim rau tiam neeg no cov neeg Ninave yuav sawv tsees thiab yuav taw lawv qhov txhaum rau lawv, rau qhov thaum cov neeg Ninave hnov Yauna qhia, lawv ntxeev dua siab tshiab lawm, tiamsis muaj ib tug loj dua Yauna nyob ntawm no. 42 Thaum txiav txim rau tiam neeg no tus poj vajntxwv uas kav tebchaws sab nrad yuav sawv tsees thiab yuav taw lawv qhov txhaum rau lawv, rau qhov nws tau tuaj nram qab ntuj kawg tuaj mloog Xalaumoo tej tswvyim, tiamsis muaj ib tug loj dua Xalaumoo nyob ntawm no. Dab rov los nyob lub qub tsev ( Lk. 11:24-26 ) 43 “Thaum dab qias tawm hauv leejtwg lawm, dab mus rau hauv tej chaw qhuav nkig nkuav nrhiav chaw so tiamsis nrhiav tsis tau. 44 Nws txawm hais tias, ‘Kuv yuav rov qab mus rau kuv lub tsev uas kuv tawm tuaj.’ Thaum nws los txog nws pom lub tsev khoom, muab cheb thiab tu du lug cia. 45 Nws txawm mus coj dua xya tus dab uas phem heev dua nws los nrog nws nkag mus nyob rau hauv. Mas tus neeg ntawd lub neej thaum kawg phem heev dua thaum chiv thawj. Tiam neeg phem no yuav raug ib yam li ntawd ntag.” Yexus niam thiab nws cov kwv ( Mk. 3:31-35 ; Lk. 8:19-21 ) 46 Thaum Yexus tseem tabtom hais rau cov neeg ntawd, nws niam thiab nws cov kwv txawm tuaj sawv rau sab nraud xav nrog Yexus tham. 47 Muaj ib tug hais rau Yexus tias, “Koj niam thiab koj cov kwv sawv sab nraud xav nrog koj tham.” 48 Yexus teb tus uas hais rau nws ntawd tias, “Leejtwg yog kuv niam, thiab leejtwg yog kuv cov kwv?” 49 Nws txawm taw tes rau nws cov thwjtim thiab hais tias, “Cov no yog kuv niam thiab kuv cov kwv. 50 Rau qhov yog leejtwg ua raws li kuv leej Txiv Ntuj lub siab nyiam, tus ntawd yog kuv li kwv, kuv li muam thiab kuv niam.” |
The Holy Bible - White Hmong Standard Version © Thailand Bible Society, 2004.
Quotations of the White Hmong Holy Bible Standard Version, in any form, must obtain written permission from Thailand Bible Society if the quoted material is inclusive of at least 1,000 verses, or a copy of any book wholly or partially which amounts to 50 percent of the book quoted. For any long quotation, notice of copyright must appear as follows: Text Copyright © 2004 Thailand Bible Society. Used by permission.
Thailand Bible Society